Emiļa Melngaiļa "Jāņuvakars". Daži nozīmīgi fakti par Dziesmu svētku "Lielo dziesmu"
"Koru repertuārā ir daudz ar Jāņu svinēšanu saistītu dziesmu vai tautas dziesmu apdaru. Taču, ja vajadzētu nosaukt vienu atpazīstamāko, viennozīmīgi, tā būtu komponista, diriģenta un tautas mūzikas pētnieka Emiļa Melngaiļa (1874 - 1954) dziesma jauktajam korim “Jāņuvakars” ," teic LNKC Koru un vokālo ansambļu eksperts Lauris Goss. Pirmsjāņu noskaņās atcerēsimies dažus nozīmīgus faktus par skaņdarbu un tā autoru.
• Emiļa Melngaiļa mīlestību uz folkloras mantojumu apliecina ap 5000 savāktu tautasdziesmu melodiju no vairāk nekā 900 teicējiem.
1931. gadā uzņemtajā fotogrāfijā Emilis Melngailis redzams folkloras ekspedīcijā Aglonā: (no kreisās) E. Melngailis, teicējas Terēze Daukšta un Anna Madaļana, izglītības darbinieks Bronislavs Spūlis. Avots: Latvijas Folkloras krātuve [1045-4223b.] Vairāk materiālu LFK digitālajā krātuvē Garamantas .
• Komponists savā daiļradē nereti sapludināja tautasdziesmu motīvus ar oriģināltēmām, un "Jāņuvakars" tam ir spilgts piemērs. Šajā dziesmā E. Melngailis izmantojis latviešu tautas melodiju (līgotņu) pierakstus no Andreju Jurjāna izdevuma "Latvju tautas mūzikas materiāli".
• Dziesmas “Jāņuvakars” partitūra tika uzrakstīta 1926. gadā un paredzēta E. Melngaiļa tolaik komponētā baleta “Maija, Turaidas Roze” otrā cēliena sākuma epizodei ar Jāņu svinēšanu pie Gūtmaņa alas. Balets tā arī netika uzvests.
Attēlā: pirmizrādi nepiedzīvojušā baleta "Maija, Turaidas roze" libreta fragments un baleta autori (no kreisās) - komponists Emilis Melngailis un libreta autors, laikraksta "Rigasche Rundschau" redaktors Oskars Grosbergs.
• E. Melngaiļa 275 oriģināldziesmas un tautasdziesmu apdares korim publicētas deviņās burtnīcās ar nosaukumu "Birzēs i norās". Dziesma "Jāņuvakars" atrodama 7. burtnīcā.
Nacionālā Enciklopēdija)
• Pirmoreiz "Jāņuvakars" kopkora balsī izskanēja 1931. gadā VII Dziesmu svētkos Teodora Reitera vadībā.
"[..] zīmīgi, ka tieši šī – Latvijas laika – kopkoru koncertos tautas apziņā par svētku neatņemamu sastāvdaļu kļūst lielās dziesmas , bez kurām šodien neiztiekam nevienos Dziesmu svētkos – Dziedot dzimu , Mūžam zili , Mēness starus stīgo , Bārenītes slavināšana , Jāņuvakars , Beverīnas dziedonis , Gaismas pils. Mūsu klasika, mūsu meistarības un gaumes skola – mūsu Augstās dziesmas." (Ilma Grauzdiņa. Izredzētie . Latvijas Lielā kora virsdiriģenti . Rīga: Valsts aģentūra "Tautas mākslas centrs". 2008, 59. lpp.)
Šie svētki ir E. Melngaiļa zvaigžņu stunda – svētkos atskaņotās 7 tautasdziesmu apdares un 2 oriģināldziesmas raksturo viņa daiļrades būtību un parāda autoru kā vienu no visizcilākajiem latviešu kora dziesmas meistariem. (Avots: LNB digitālā kolekcija Dziesmu svētku krātuve )
Foto: E. Melngailis VII Dziesmu svētkos 1931. gadā (Avots: turpat )
• VIII (1933.gads) un IX (1938.gads) Dziesmu svētkos “Jāņuvakaru” diriģēja pats autors.
Komponists, pedagogs Jēkabs Graubiņš (1886-1961), raksturojot savu laikabiedru kā diriģentu, atzinis: "Emilis Melngailis, šis ārkārtīgi savdabīgais mākslinieks un cilvēks, pilns dažādu pretišķību - te tas dziedātājus sajūsmina ar patiesi sirsnīgu, atklātu, vienkāršu vārdu, neliekuļotu aizrautību, ar savu daiļo senatnes mīlestību, te, garastāvoklim piepeši mainoties, ir jau gatavs uz nepelnītiem asumiem - Melngailis ir sfinksa - reizē noslēpumaini pievilcīga un arī noslēpumaini atbaidoša." (Ilma Grauzdiņa. Izredzētie . Latvijas Lielā kora virsdiriģenti. Rīga: Valsts aģentūra "Tautas mākslas centrs". 2008, 85.lpp.)
Foto: VIII Dziesmu svētki. Rīga, Esplanāde, 1933. gads. (Avots: LNB digitālā kolekcija Dziesmu svētku krātuve )
• Dziesmu svētkos "Jāņuvakars" skanējis 17 reižu, atskaņošanas biežuma ziņā ierindojoties otrajā vietā aiz Jāzepa Vītola "Gaismas pils".
• Visbiežāk svētku kopkorī skanējusi virsdiriģentu Jāņa Zirņa (5 reizes) un Jāņa Dūmiņa (4 reizes) vadībā.
Video: 1985. gads, Mežaparka Lielā estrāde. "Jāņuvakaru" diriģē Jānis Dūmiņš (1922 - 2011), atkārtojumā - Haralds Mednis (1906 - 2000).
VIDEO
Video: 2013. gads, Mežaparka Lielā estrāde. Pie diriģenta pults Jānis Zirnis.
VIDEO
• Dziesma “Jāņuvakars” iekļauta LATVIJAS KULTŪRAS KANONA vērtību sarakstā.
Dziesmas vārdi, nošu partitūra un audioieraksts pieejami ŠEIT .
• Reizi piecos gados Latvijas kori pulcējas uz Emiļa Melngaiļa mūzikas svētkiem , kas notiek viņa dzimtajās mājās Limbažu novada Vidrižu pagastā.
Rakstniece Māra Svīre reiz teikusi:
“Vienmēr, kad kopkoris dzied Emila Melngaiļa “Jāņuvakaru”, saule patiešām ir nolaidusies aiz Mežaparka priežu galotnēm, sārtu atbāzmu mākoņos atstādama kā nopūtu pēc padarīta darba, kā piemiņu par nodzīvoto dienu. Un “Jāņuvakars” arī kāpj debesīs un sēžas blāzmai blakām uz mākoņa, jo šī dziesma ir izdziedāto svētku dvēsele. Tas ir maģiskais brīdis, kad mijkrēslis dienas skaidrību sajauc ar nakts noslēpumainību, kad aizejošie Dziesmusvētki mierina ar domu par nākamajiem. Klausītāju acīs mirdz valgums, un jābrīnās, kā koristiem kamols kaklā neatņem balsi. Brīdis, kad pār mums – kaut no viņsaules – valda Emilis Melngailis.”
Foto: Emiļa Melngaiļa mūzikas svētki Vidrižos 2019. gada 8. jūnijā. Autors - Evija Trifanova.
Lai skaists Jāņuvakars!
