Kuldīgā būs apskatāma izstāde “Latviskās dvēseles raksti"
2018.gada 5.janvārī plkst.15.00 Kuldīgas Mākslas namā notiks latviešu tautas tērpiem un Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltītās izstādes “Latviskās dvēseles raksti” atklāšana. Izstāde Kuldīgā būs apskatāma līdz 2018.gada 25.februārim.
“Latviskās dvēseles raksti” ir stāsts par Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību saistībā ar tautas pašapziņas un valsts veidošanos un par tautas tērpu kā vienu no tautas pašapziņas izteiksmes formām. Izstādē eksponēti 26 tērpi no Tautas tērpu centra “Senā klēts”, kā arī priekšmeti no Latvijas muzeju krājumiem – fotogrāfiju izdrukas, etnogrāfiskie un arheoloģiskie priekšmeti un attēli, latviešu rakstu zīmes un informatīvie teksti. Audiovizuālais noformējums atspoguļo dziesmas un dejas nozīmi latviešu pasaules uztverē. Izstādes apmeklētājiem būs iespēja izdzīvot Dziesmu un deju svētku kopdziedāšanu dažādos laikos, dejas soļa raitumu, kā arī izpētīt latviešu raksta un ornamenta nozīmi un kopsakarības laikā un telpā.
2015.gadā izstāde bija apskatāma Minhenes Piecu kontinentu muzejā, Neimisteres Abatijā Luksemburgā, kā arī izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”. 2016.gadā to bija iespēja apskatīt Cēsu Izstāžu namā, bet laikā no 2018.gada 9.marta līdz 22.aprīlim ar izstādi būs iespēja iepazīties Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.
Izstāde “Latviskās dvēseles raksti” iekļauta Latvijas valsts simtgades svinību programmā. Latvijas valsts simtgades svinības notiks laikā no 2017.gada līdz 2021.gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir „Es esmu Latvija”, akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai.
Izstādi rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Kuldīgas Mākslinieku rezidenci. Atbalsta Dziesmu un deju svētku lieldraugi Swedbank, Elektrum, LMT.
Projekta vadītāja Linda Rubena, mākslinieks Jurģis Krāsons, satura koncepta autori – Valdis Celms un Toms Skābardis. Ekspozīcijas tapšanā palīdzējuši Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejs, Tukuma muzejs, Tautas tērpu centrs “Senā klēts”, Lilija Treimane un SIA “Solavi”.
