Latviski pieejama Eiropas Komisijas darba grupas izveidotā “Kultūras izpratnes un izpausmes rokasgrāmata”
Izveidota un latviski elektroniski pieejama Eiropas Komisijas darba grupas izveidota labās prakses rokasgrāmata kultūras un izglītības iestādēm valsts un Eiropas līmenī „Kultūras izpratne un izpausmes”. Tajā aprakstīta ES dalībvalstu izpratne par kultūras kompetenci un tās vietu izglītībā.
Rokasgrāmata tiks prezentēta 25. maijā konferencē “Kultūra un mākslas izglītība: Radi sevi skolā!” Latvijas Kultūras akadēmijā. Konferenci radi!2016 radošās darbības nedēļas un UNESCO Mākslas izglītības nedēļas ietvaros rīko UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbība ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un Latvijas augstskolām.
EK darba grupa “Kultūras identitāte un izpausme” izveidota 2014.gadā. Tā darbojās pēc atklātās koordinācijas metodes (AKM) principiem, brīvprātīgi sadarbojoties dalībvalstīm, kuras dalās savā praksē un pieredzē, lai uzlabotu savu darbu. AKM procesa mērķis ir veicināt labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, lai uzlabotu politikas veidošanu un strukturētu sadarbību galveno prioritāšu jomā. Grupas sastāvā bija 25 dalībvalstu pārstāvji no izglītības un kultūras departamentiem ministrijās, kā arī kultūras izglītības vai valsts kompetences centriem vai konsultatīvajām padomēm. Latviju darba grupā pārstāvēja Latvijas Nacionālā kultūras centra Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļas vadītāja Jolanta Klišāne un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.
“Kultūras izpratne un izpausme” ir viena no astoņām kompetencēm, kas veido Eiropas valstu atsauces dokumentu un tiks integrētas stratēģijās un infrastruktūrā mūžizglītības kontekstā. Kultūra nosaka to, kā raugāmies uz sevi un citiem. Pārējās kompetences ir šādas: 1) saziņa dzimtajā valodā, 2) saziņa svešvalodās, 3) matemātiskās prasmes un kompetences dabaszinībās un tehnoloģijās, 4) digitālā prasme, 5) mācīšanās mācīties, 6) sociālās un pilsoniskās prasmes 7) pašiniciatīva un uzņēmējdarbība. Kompetenču apguvei zināšanu, iemaņu un attieksmes veidā ir būtiska nozīme katra indivīda dzīvē 21. gadsimta sabiedrībā. Kultūras izpratne būtiski ietekmē ne vien prasmi apgūt sociālās, pilsoniskās un starpkultūru prasmes, bet arī pašiniciatīvu un uzņēmējdarbību. Šo prasmju attīstība lielā mērā ir cieši saistīta un savstarpēji atkarīga. Tajā pašā nozīmē arī praksē izvirzās divi galvenie kultūras izziņas virzieni – izglītība par mākslu un izglītība caur mākslu.
