Pūtēju orķestru „Dižkoncerta” modelēšanas koncerti
Nākamo - XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku nedēļā 2013. gada 6. jūlijā Doma laukumā notiks lielākais pūtēju orķestru nozares pasākums Dziesmu svētkos – Dižkoncerts ar devīzi „Novadu stāsti”. Šajā nedēļas nogalē – 29. septembrī Gulbenē un 30. septembrī Rīgā notiks Dižkoncerta kultūrvēsturisko novadu programmu modelēšanas koncerti.
29.septembrī plkst. 16.00 Gulbenes kultūras centrā notiks Vidzemes un Latgales kultūrvēsturisko novadu pūtēju orķestru „Dižkoncerta” modelēšanas koncerts un no plkst.11.00 līdz 15.00 praktiskais repertuāra apguves seminārs - piedalīšanās koncerta mēģinājumā.
30.septembrī plkst.17.00 Latvijas Universitātes Lielajā Aula notiks Kurzemes, Zemgales un Rīgas kultūrvēsturisko novadu „Dižkoncerta” modelēšanas koncerts, un no 12.00 līdz 16.00 praktiskais repertuāra apguves seminārs- piedalīšanās koncerta mēģinājumā.
„Dziesmu un deju svētku tradīcijas ietvaros 2003. gadā tika radīta un no dalībnieku un skatītāju puses pozitīvi uzņemta jauna orķestru lielkoncerta forma – pūtēju orķestru Dižkoncerts Doma laukumā. Dižkoncertu var saukt arī par spilgtu reģionālās identitātes izpausmes paraugu, jo, koncerta programmu veidojot, izmantots novadu princips, kam ir pakārtots arī viss darbs līdz Dižkoncertam – Novadu svētki, konkurss, skates, kopmēģinājumi. Dižkoncerts ir garākais Dziesmu svētkos paredzētais koncerts, kura pamatuzdevums ir ar mūzikas izteiksmes līdzekļiem radīt spilgtu, daudzveidīgu un ietilpīgu konkrētā Novada tēlu. Koncerta nosaukums atspoguļo ne tikai tā hronometrāžu (6 stundas) un skaitlisko izteiksmi (kopskaitā ap 2000 dalībnieku), bet arī dalībnieku spēku, varēšanu, spēju un iespēju apzināšanos. Koncertam jākļūst par SAVAS Latgales, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes vai Rīgas piederības un lepnuma izpausmi,” stāsta Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra pūtēju orķestru nozares eksperte Astrīda Ķēniņa.
Dziesmu svētku Dižkoncertā nākamgad pirmoreiz skanēs tikai latviešu komponistu mūzika –oriģinālskaņdarbi, aranžējumi un tautas dziesmu apdares. No 2003. gada ir būtiski papildinājies pūtēju orķestru repertuārs, un visu novadu programmās ir iekļauti jaundarbi, kurus komponējuši Pēteris Butāns, Juris Karlsons, Līga Celma, Alvils Altmanis un Rihards Zaļupe. Tāpat skanēs Raimonda Paula mūzika un tautas dziesmu aranžējumi, Imanta Kalniņa, Jāņa Ābola, Jura Kulakova, Viļņa Šmīdberga un Aivara Krūmiņa skaņdarbi. Īpaša vieta orķestru programmās ir Gunāra Ordelovska spožākajiem maršiem un skaņdarbiem.
29. septembrī plkst. 16.00 Gulbenes kultūras centrā notiks Latgales un Vidzemes kultūrvēsturisko novadu pūtēju orķestru koncerts, kurā Latgales programmu atskaņos Balvu kultūras un atpūtas centra pūtēju orķestris „Balvi” sava un novada virsdiriģenta Egona Salmaņa vadībā. Programmu diriģēs arī Sergejs Sergejevs, Harijs Zdanovskis un Romāns Ivanovs.
Vidzemi pārstāvēs Smiltenes novada kultūras pārvaldes pūtēju orķestris „Smiltene” un Rūjienas kultūras nama pūtēju orķestris „Tālavas taurētājs”. Kopā ar Vidzemes novada virsdiriģentiem Pēteri Vilku un Gunti Kumačevu pie diriģentu pults stāsies arī Jolands Andževs, Andrejs Cepītis, Gvido Brenčevs un Mārtiņš Birnis.
30. septembrī plkst. 17.00 Latvijas Universitātes Lielajā Aulā Saldus novada pašvaldības pūtēju orķestris „Saldus” diriģenta un novada virsdiriģenta Artūra Maculēviča vadībā atskaņos Kurzemes novada programmu. Saldus orķestri diriģēs arī Raitis Rērihs un Valentīns Vinokurovs. Jelgavas novada orķestris „Zelmeri”, diriģentu Bruno Jurgenberga un Agra Celma vadībā spēlēs Zemgales novada repertuāru.
Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas un Latvijas Universitātes pūtēju orķestris atskaņos Rīgas programmu. Virsdiriģents Jānis Puriņš, diriģenti Māris Martinsons, Haralds Bārzdiņš un Jānis Retenais.
Ieeja koncertos bez maksas.
Dziesmu svētku Dižkoncerta modelēšanas koncertus rīko Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs sadarbībā ar novadu pašvaldībām.
Atbalsta lieldraugs Latvijas dzelzceļš, kā arī Statoil Fuel & Retail Latvia un Sixt.
