XXI Latvijas mūzikas skolu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildītāju konkursa uzvarētāji
No 2016. gada 29. līdz 31. janvārim Pāvula Jurjāna Mūzikas skolā norisinājās XXI Latvijas mūzikas skolu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildītāju konkurss, kurā piedalījās 200 jauno mūziķu no 60 mūzikas skolām; dalībnieku skaita ziņā tas bija viens no lielākajiem konkursiem tā vēsturē. Konkursantus vērtēja starptautiska žūrija, kuras sastāvā bija ne tikai profesionāli Latvijas mūziķi un pedagogi, bet arī mūzikas speciālisti no Lietuvas un Baltkrievijas. Katrs dalībnieks konkursā piedalījās ar diviem skaņdarbiem – obligāto (šogad visās instrumentu grupās tā bija franču komponistu mūzika) un izvēles skaņdarbu. Žūrijas komisija atzinīgi novērtēja jauno mūziķu sniegumu, par ko liecina arī piešķirto vietu un diplomu skaits – 10 pirmās, 16 otrās, 21 trešā vieta un 30 diplomu. Īpašus komplimentus no ārzemju žūrijas locekļiem šajā konkursā saņēma jaunieši, kuri spēlē saksofonu un mežragu.
2016. gada 13. februārī plkst. 17.00 Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā notiks XXI Latvijas mūzikas skolu izpildītāju konkursa laureātu apbalvošana un koncerts „Bravo – bravissimo!”. Piedalīsies arī LU pūtēju orķestris un tā diriģents Jānis Puriņš, bet konkursa uzvarētāji būs solisti. Ieeja koncertā – bez maksas.
Konkursu un koncertu rīko biedrība „Latvijas jauniešu pūtēju orķestris”, to atbalsta Rīgas dome, Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas Bērnu fonds, LU jaunrades biedrība „Juventus”, apvienība „Latvijas koncerti”, SIA „Mūzikas centrs”, LU Botāniskais dārzs.
Konkursā notiek paaudžu maiņa
„Konkursā piedalījās 200 jauno mūziķu, un tie jau ir griesti, jo katram izpildītājam tika dotas astoņas minūtes, bet konkurss ilga no pulksten deviņiem rītā līdz vēlam vakaram. Tas, protams, prasa lielu izturību, ja, piemēram, ir jābrauc no attālas pilsētas un konkurss notiek jau no paša rīta, taču uzstāšanās kvalitāti var ietekmēt arī citi apstākļi,” stāsta projekta vadītāja un konkursa rīkotāja ar 21 gada pieredzi Astrīda Ķēniņa.
Atbildot uz jautājumu, kāds ir dalībnieku vecums, viņa stāsta, ka sitaminstrumentu grupā jaunākais dalībnieks no Alūksnes Mūzikas skolas ir dzimis 2007. gadā, bet vidējais vecums ir 13 un 14 gadu.
„Flautu, saksofonu, mežragu grupā tiek sasniegti spoži rezultāti, bet metālinstrumentu izpildītāju grupā šajā konkursā ir tikai viena 1. vieta. Ja ikdienas mācību procesā audzēknis stundā saņem 7 un 8 balles, tas ir brīnišķīgi, bet konkursā pirmajām vietām ir jāsaņem 9 un 10 balles. Šajā konkursā bija ļoti daudz jaunāko klašu audzēkņu, kas jau tagad ir konkurētspējīgi, tātad – viss vēl priekšā.
Diriģenti atzīst, ka arī pūtēju orķestros notiek paaudžu maiņa – mazie vēl nespēj, un lielo vairs nav,” stāsta A. Ķēniņa. Viņa uzsver, ka gaidāmajos 2018. gada XXVI Vispārējos latviešu dziesmu svētkos orķestros būtu jāspēlē tiem jauniešiem, kuri mācījās mūzikas skolās tad, kad valstī bija krīze. Daudzi neapmeklēja mūzikas skolu, jo vecākiem nebija līdzekļu, vai arī ģimenes izbrauca uz ārzemēm.
„Sākt spēlēt orķestrī bez sagatavotības ir diezgan grūti, jo orķestru līmenis Latvijā ir pietiekami augsts. Arī mūzikas skolu audzēkņu līmenis ir būtiski audzis – daudziem jau tagad ir pa spēkam skaņdarbi, ko kādreiz spēlēja Mūzikas akadēmijā. Lēciens ir milzīgs!” secina A. Ķēniņa.
Apbrīnojamas ir izcilāko jauno saksofonistu spējas, bet kā Latvijā var veidoties viņu karjera – profesionālā pūtēju orķestra mūziķis, solists, saksofonu ansambļa dalībnieks? „Saksofons ir kļuvis par ļoti populāru instrumentu, varbūt tāpēc, ka Artis Sīmanis savulaik radīja saksofonu festivālu un mūziķiem radās sekotāji,” saka A. Ķēniņa, atgādinot, ka līdzīgi pievērsties koklei esot iedvesmojusi Laima Jansone, flautai – Dita Krenberga.
„Mūzikas skolās patlaban visbiežāk izvēlas spēlēt saksofonu, flautu; interesē arī sitaminstrumenti, bet tos ne visur māca.”
Talanti no visas Latvijas
Projekta vadītāja norāda, ka starp žūrijas pārstāvjiem ir arī pirmo konkursu dalībnieki, piemēram, Dāvis Jurka, kurš spēlē orķestrī „Rīga” un radio bigbendā, Artūrs Šulcs, kurš mežragu spēlē Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī un valsts kamerorķestrī „Sinfonietta Rīga”. Kā atzīst konkursa organizatore, viņi labi izprot dalībnieku izjūtas. Daudzi bijušie konkursa dalībnieki tagad ir jauno izpildītāju skolotāji, un audzēkņiem ir labi rezultāti. Starp viņiem ir Kārsavas Mūzikas un mākslas skolas skolotājs Aldis Kise, kura audzēkne Arnita Lipska ieguva 1. vietu alta saksofona grupā, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas skolotājs Jānis Ansons, kura audzēkņa Rolanda Arņa klarnetes spēli žūrija atzina par vislabāko, un viņa kolēģis Juris Ļipuncovs, kura audzēkne Līva Juruša arī ir 1. vietas ieguvēja klarnešu grupā. A. Ķēniņa stāsta par vairākiem audzēkņiem, kuri ļoti labi un izcili spēlē divus radniecīgos instrumentus: Elza Skutāne no Jaunpiebalgas vienlīdz labi ir apguvusi flautu un pikolo flautu, Elīza Evalde no Doma kora skolas – soprāna un alta saksofonu, Valters Krūka no J. Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas – alta un tenora saksofonu. Savukārt starp labākajiem skolotājiem ir jāmin Ieva Sloka, kura strādā J. Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolā, Juglas Mūzikas skolā un Rīgas Doma kora skolā, un visur viņas audzēkņi lieliski spēlē saksofonu.
Jautāta par tradīcijām un to, vai talanti ir atrodami tikai lielpilsētās, A. Ķēniņa atzīst, ka daudzi muzikāli apdāvināti bērni nāk tieši no Latvijas mazpilsētām, attālākiem novadiem, piemēram, Rēzeknes, Naujenes, Rūjienas, Madonas. Dažkārt žūrijas locekļi noskata talantus konkursā un pēc kāda laika viņi jau mācās, piemēram, Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā.
„Protams, ir patīkami, ka skolēnu un skolotāju ieguldīto darbu novērtē arī kolēģi no ārzemēm. Žūrijas pārstāve no Baltkrievijas bija patiesi pārsteigta un izbrīnīta, ka mūsu mazajā valstī ir tik daudz talantīgu bērnu. Jautājums – vai un cik bieži mēs paši to apzināmies?” vaicā A. Ķēniņa, uzsverot, ka šīs atziņas viņa pamato tikai caur viena konkursa prizmu 21 gada garumā.
Gandarījums strādāt ar talantīgu un centīgu skolnieci
Kārsavas Mūzikas un mākslas skolas audzēkne Arnita Lipska konkursā uzvarēja alta saksofona grupā. Uzrunājām viņas skolotāju Aldi Kisi, jautājot, cik liela loma ir talantam un cik – darbam.
Kā bērnos pamanāt talantu, un cik atkarīgi no jūsu iniciatīvas ir katra bērna sasniegumi?
Ja bērnā ir talants, to, manuprāt, ir grūti nepamanīt. Nedomāju, ka man kā pedagogam ir kādi īpaši atklājami profesionāli noslēpumi, viss notiek cilvēku mijiedarbībā. Panākumi ir, ja bērnam ir vēlēšanās strādāt un skolotājs, kas palīdz vēlmes realizēt.
Vai varat nosaukt savus pedagogus, kas ir bijuši jūsu stiprie balsti?
Viens no viņiem ir Anselms Opincāns, kurš daudz devis un palīdzējis, kad mācījos Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā, bet Mūzikas akadēmijā tas bija asociētais profesors Jānis Ranga, kuram esmu ļoti pateicīgs par iemācītajām zināšanām un prasmēm, kas ļauj veiksmīgi strādāt.
Vai ģimenē vēl ir kāds mūzikas pedagogs?
Esmu pirmais, vienīgi vecākā māsa ir izvēlējusies skolotājas profesiju, bet māca mājturību un vizuālo mākslu.
Kas jūs mudināja būt ne tikai mūziķim izpildītājam, bet mūziku mācīt bērniem?
Pats sev esmu uzdevis šo jautājumu neskaitāmas reizes. Laikam tas notika loģiskā ceļā, lai gan studiju laikā nedomāju par pedagoga darbu. Darīju to, kas tuvs sirdij, un rezultātā sapratu, ka varu būt skolotājs.
Kādus instrumentus mācāt apgūt?
Pats esmu fagotists, bet diemžēl neviens no audzēkņiem nav izvēlējies šo instrumentu, varbūt tāpēc, ka tas ir diezgan ekskluzīvs un dārgs. Mācu apgūt saksofonu un klarneti.
Kā uzvaru konkursā uztvēra jūsu audzēkne A. Lipska? Vai piedalīšanās konkursos jauniešus iedrošina un mudina tālāk izkopt savus talantus?
Domāju, ka iedrošina gan viņu, gan mani kā pedagogu. Rezultāts bija diezgan negaidīts un mūs ļoti iepriecināja. Protams, saprotam, ka vēl ir, kur tiekties un augt. Esmu gandarīts, ka strādāju kopā ar tik talantīgu un centīgu skolnieci – viņa izrāda iniciatīvu un pati vēlas piedalīties dažādos konkursos, lai izmēģinātu savus spēkus. Manuprāt, svarīgi ir arī tas, ka ir izveidojies saskanīgs komandas darbs, mana dzīvesbiedre Guna Kise ir koncertmeistare.
Cik ilgi strādājat Kārsavas Mūzikas un mākslas skolā?
Šogad būs pirmais audzēkņu izlaidums. Tas ir kā atspēriena punkts, kad redzēšu, kas ir izdevies, ko esmu varējis palīdzēt, sākot ar 1. klasi. Ir prieks strādāt, īpaši, ja izjūtu, ka arī audzēkņi ir ieinteresēti un ar nepacietību gaida nākamo nodarbību.
Skolotāja Ieva Sloka kopā ar saviem audzēkņiem, kuri uzvarēja XXI Latvijas mūzikas skolu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildītāju konkursā. Valters Krūka (no kreisās) pie skolotājas J. Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolā mācās astoto gadu. Viņš konkursā ieguva dubultuzvaru, savukārt Rīgas Doma kora skolas audzēkne Elīza Evalde savus sasniegumus kopā ar skolotāju kaldina jau ceturto gadu.
FOTO: Andris Bērziņš
XXI Latvijas mūzikas skolu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildītāju konkursa uzvarētāji:
Terēza Tīrmane, pikolo flauta (Ventspils Mūzikas vidusskola, skolotāja Aina Lodziņa),
Rolands Arnis, klarnete (J. Mediņa Rīgas 1. mūzikas skola, skolotājs Jānis Ansons),
Līva Juruša, klarnete (J. Mediņa Rīgas 1. mūzikas skola, skolotājs Juris Ļipuncovs),
Elīza Evalde, soprāna saksofons (Rīgas Doma kora skola, skolotāja Ieva Sloka),
Valters Krūka, alta un tenora saksofons (J. Mediņa Rīgas 1. mūzikas skola, skolotāja Ieva Sloka),
Annija Briška, alta saksofons (Arvīda Žilinska Jēkabpils Mūzikas skola, skolotājs Jānis Briška),
Arnita Lipska, alta saksofons (Kārsavas Mūzikas un mākslas skola, skolotājs Aldis Kise),
Dāvis Benefelds, mežrags (Pārdaugavas Mūzikas un mākslas skola, skolotājs Gatis Evelons),
Pjotrs Čornijs, eifonijs (Naujenes Mūzikas un mākslas skola, skolotājs Aleksandrs Vanjagins).
Daiga Kļanska | "Izglītība un kultūra" | 11.02.2016.
