Aptuveni gadsimtu pēc fotogrāfijas revolucionārās parādīšanās tā vairs nespēlēja tās sākotnējo, neatsveramo lomu- informēt un attēlot pasauli. Šo uzdevumu pārliecinoši bija pārņēmusi televīzija. Tai vietā, fotogrāfija pieteica gluži pretēju raksturu, kas ietvēra pašizteiksmi, attieksmes un sajūtu paušanu, iracionalitāti.
Vjetnamas karš, kas starptautiskā līmenī sākās 1965. gadā, izsauca reakciju un pārmaiņas ne tikai politikā, bet arī kultūrā un mākslā.
Būtisku vietu ieņem Vjetnamas kara dokumentālo fotogrāfu Larija Burova (Larry Burrows), Donalda Makalina (Donald Mc Cullin), Edija Adamsa (Eddie Adams) veikums. Iezīme, kas šī laika posma dokumentālās fotogrāfijas atšķir no pagātnes, bija izteiktāks autora attieksmes paudums tajās. Šo stilu spilgti pauž fotogrāfs Donalds Makalins.
- Edijs Adamss, Dienvidvjetnamas brigadieris izpilda nāvessodu aizdomās turētajam, Vjetnama, 1968.g.
20. gs. otrajā pusē fotogrāfijā uzmanības lokā bija arī citas, ne tik dramatiskas cilvēka dzīves norises. Fotogrāfus saistīja dažādi aktuāli un urdoši dzīves jautājumi un temati.
Viens no kaislīgiem sociālās fotogrāfijas pārstāvjiem ar individuālu stilu bija čehu fotogrāfs Jozefs Koudelka (Josef Koudelka). Koudelkas darbiem raksturīga dzīves smagnējība klaiņotāju, bezpajumtnieku un bēgļu tēlos; īpašu ievērību Koudelka guva ar fotogrāfijām, kurās attēloja Austrumeiropas čigānus. Koudleks arī iemūžinājis Padomju Savienības okupāciju Čehoslovākijā.
- Jozefs Koudelka, Čehoslovākija. Slovākija. Zehra. Čigāni, 1967.g.
Cita spilgta sociālās fotogrāfijas pārstāve- Spāņu fotogrāfe Kristina Garsija Rodero (Cristina Garcia Rodero)- savā daiļradē turpretim meklēja maģisko, patieso garu Spānijas cilvēku dzīvēs, kas saglabājies par spīti vispārējai cilvēces atsvešinātībai un komunikācijas spēju zudumam. Tas atspoguļojās spāņu tradīciju, dzīru, procesiju un citu rituāliem apvītu notikumu fotogrāfijās.
- Kristina Garsija Rodero, bez nosaukuma, Kordobas province, 1976.g.