Pirmo fotogrāfiju cilvēces vēsturē izdevies uzņemt francūzim Niseforam Njepsam (Nicéphore Niépce) (1765-1833), izgaismošanai veltot 8 stundas un iegūstot neasu, tumšu attēlu, kurā redzams skats pa darbnīcas logu. Fotogrāfija radīta uz alvas plates, Njepsa nosauktajā heliogrāfijas metodē. Tas noticis 19. gadsimta 20. gados, taču par konkrētāku datējumu vēsturnieku vidē nav vienprātības.
- Uzlabota heliogrāfija, sākotnējais autors- Nisefors Njepss, 19. gs. 20. gadi
1839. gadā Njepsa līdzgaitnieks, franču pētnieks Luijs Žaks Mande Dagērs (Louis Jacques Mandé Daguerre) veica nākamo zīmīgo soli: viņš radīja skaidru fotogrāfiju dagerotipijas metodē. Ar šo metodi tika iegūts pozitīvs attēls, kas izgaismots ar gaismjutīgu sudraba jodīdu klāta vara plāksni un sekojoši attīstīts dzīvsudraba garaiņos. Arī šajā revolucionārajā attēlā iemūžināts no atklājēja darbnīcas loga.
- Viens no pirmajiem dagerotipiem, Luijs Žaks Mande Dagērs, 1839.g.
Jau šai pašā gadā dagerotipija ātri izplatījās pasaulē un bija populāra apmēram 10 gadus.
Turpmākie tehniskie atklājumi no 19.gs. vidus, kas seko Dagēra sasniegumiem, radīja iespēju iegūt aizvien augstākas kvalitātes attēlu un aizvien plašākai sabiedrības daļai, izmainot cilvēces dzīvi ar fotogrāfijas sniegtajām iespējām. Par tiem sīkāk nākamajā nodaļā „Paplašinot apvāršņus: 19.gs. beigas- 20.gs. sākums”
Viens no kolorītiem fotogrāfa profesijas aizsācējiem bija francūzis Nadars (Nadar, 1820-1919). Viņa 1853. gadā atvērtā fotostudija Parīzē ātri vien kļuva par mākslas un bohēmas dzīves centru, kā arī mākslas virziena- impresionisma- uzplaukuma vietu.
Nadara galvenais nopelns foto vēsturē ir vienlaicīga pieeja fotogrāfijai kā mākslas izpausmes līdzeklim un naudas pelnīšanas veidam. Viņš aizsācis aerofotogrāfijas žanru, veicot uzņēmumus no gaisa balona. Nadaru saistīja arī sabiedriskas tēmas, ko pauda, piemēram, katakombu fotogrāfijas vai Parīzes skroderu portreti. Nadars 1886. gadā veicis arī pirmo foto interviju pasaulē.
Fotogrāfa Nadara pašportrets gaisa balonā, ap 1863.g.
Franču gleznotāja Eižena Delakruā fotoportrets, 1858. g., autors- Nadars
- Fotogrāfa Nadara pašportrets gaisa balonā, ap 1863.g.
- Franču gleznotāja Eižena Delakruā fotoportrets, 1858. g., autors- Nadars
Franču fotogrāfs Andrē Ādolfs - Eižens Disderi (André-Adolphe-Eugène Disdéri), 1819.-1889., aizsāka klasiskā fotoportreta industriju. Disderi patentēja ideju par carte de visite (franču val.)- vizītkaršu formāta fotogrāfijām (6 x 9 cm), kas guva milzīgu pieprasījumu dāvināšanas vai kolekcionēšanas nolūkiem. Vizītkaršu fotogrāfiju “bums” izplatījās gan Eiropā, gan Amerikā, Disderi triumfējot ar Napoleona III portretu un kļūstot par galma fotogrāfu.
- Aktrises vizītkaršu portreti,1860.g. fotogrāfs Andrē Ādolfs- Eižens Disderi
Vairākums fotogrāfiju 19.gs. uzņemtas ar mērķi ilustrēt dzīvi, bieži vien- idealizētā veidā. Šajos fotogrāfijas pirmsākumos sabiedrība vēl bija pārāk aizgrābta ar jauno iespēju iemūžināt mirklīgo un ieraudzīt neredzēto, lai pievērstos mākslinieciskām vērtībām tajā. Lai gan daži fotogrāfi savam darbam jau centās piešķirt māksliniecisku kvalitāti, tehniski eksperimentējot ar fotogrāfijām, vai arī veidojot tēlainus attēla sižetus, tomēr tas neradīja plašas sabiedrības atsaucību.
Paralēli portreta žanram savu lomu cilvēces un kultūras vēsturē sāka izcīnīt arī foto žurnālistika jeb notikumu (bieži vien politisku notikumu kā, piemēram, karu) dokumentēšana. Šis fotogrāfijas virziens, ievērojami attīstījies nākamajos gadsimtos, būtiski iespaidoja politiskās un sociālās dzīves norises.
- Rodžers Fentons, Ievainotais Zave, Krima, 1855.g.
Revolucionāru iespaidu radīja arī ceļojumu un ainavu fotogrāfijas uznāciens: tā atklāja līdz tam neredzēto un nezināmo lielai pasaules daļai.
- Ainavu fotogrāfa darbs un ekipējums, zīmējums, 1860.g.