Par otru nozīmīgāko soli pēc Dagēra panākumiem parūpējās angļu zinātnieks Frederiks Skots Ārčers (Frederick Scott Archer), 1951.gadā atklājot slapjās kolodija fotoplates jeb ambrotipus. Tas radīja iespēju iegūt augstas izšķirtspējas negatīva attēlu, turklāt plašākai sabiedrības daļai.
Vēl zīmīgāku soli uz priekšu 1871. gadā veica anglis Ričards Mērdoks (Richard Maddox), radot sausās fotoplates ar želatīna emulsijā disperģētiem sudraba halogēniem. Tas fotogrāfijas radīšanu padarīja pieejamu arī amatieriem, līdz ar to strauji palielinot tās popularitāti.
1869.- 1888. gadam tika izgudrots un attīstīts fotoaparāta slēdzis, paverot ceļu kustības attēlojuma iespējai.
1888. gadā amerikāņu izgudrotājs Džordžs Īstmens (George Eastman) atklāja jaunu, revolucionāru pavērsienu fotogrāfijas pasaulē- Kodak fotokameru, kuras moto skanēja: „Piespied pogu, mēs izdarīsim pārējo”. Šis izgudrojums fotogrāfijas sfēru padarīja vēl vieglāk pieejamu jebkuram interesentam.
Jau kopš pirmajiem fotogrāfijas atklāšanas gadiem cilvēki izjuta vēlmi tajā saskatīt krāsas. Nereti tās ietonēja ar roku, vēlāk krāsu piešķiršanai izmantoja krāsainus filtrus.
Pirmie mēģinājumi krāsu fotogrāfijā tika veikti 1840. gados, bet tālākejošus panākumus 1855. g. guva skotu fiziķa Džeimsa Klerka Maksvela (James Clerk Maxwell) pētījums par trīskrāsu procesu fotogrāfijā, kura pamatā bija atklājums, ka visas dabā esošās krāsas var attēlot acij, sajaucot tikai trīs tīrās gaismas krāsas — sarkanu, zaļu un zilu.
Lai pierādītu šo teoriju, Maksvels 1861.gadā uzaicināja angļu fotogrāfu Tomasu Sutonu (Thomas Sutton) veikt krāsu fotouzņēmumu ar krāsainu banti. Sutons sagatavoja diapozitīvus, ka tika uzņemti caur trīs dažādu krāsu filtriem. Attēli, uzlikti viens otram virsū, tika projicēti caur sarkanu, zaļu un zilu filtru. Tiešām- projicētais attēls bija ieguvis krāsas. Šis atklājums gan neguva praktisku pielietojumu līdz brīdim, kad vācu fotoķīmiķis Hermanis Vilhelms Vogels (Hermann Wilhelm Vogel) pēc 1903.g. radīja krāsjūtīgākas foto emulsijas. Turklāt pagāja vēl aptuveni 30 gadi, līdz zinātnieki nostabilizēja krāsu fotogrāfijas tehniku un tā tika ieviesta ikdienas dzīvē.
- Pirmā krāsu fotogrāfija, Džeimss Klerks Maksvels un Tomass Sutons, 1861.g.
Pamazām un neatgriezeniski sabiedrībā sāka veidoties dialogs par fotogrāfijas vietu mākslas pasaulē- vai tā ir mākslas jēdziena vērta?-, -kas ir fotogrāfija attiecībā pret citām mākslām?. Tāpat raisījās diskusijas par atšķirīgām fotogrāfiskajām vērtībām kā tēlainumu un tiešumu, mīkstinošo un aso fokusu. Dažādie viedokļi, tāpat kā citās mākslās, radīja atsevišķus virzienus fotogrāfijā.
19.gs. beigās radās mākslas fotogrāfijas virziens - piktoriālisms. Šī virziena pārstāvji centās pietuvināt fotogrāfiju tēlotāja mākslas darbam, radot darbos emocionālu nokrāsu. Līdz ar to, piktoriālismam raksturīgs bija mīkstinošā fokusa pielietojums, īpaši filtri, kā arī skrāpējumi, zīmējumi un citas manipulācijas ar negatīviem un fotokopijām.
Viens no spilgtākajiem piktoriālisma pārstāvjiem ir francūzis Roberts Demaši (Robert Demachy), kurš radījis fotogravīru žurnālu Camera Work (izdots no 1903-1917.g.), kā arī Robērs Demaši, Alfrēds Stiglics un Konstāns Pijo.
- Pustoņu fotogravīra no žurnāla Camera Work, Robērs Demaši, 1904.g.
Šai laikā uzplaukumu piedzīvoja arī sociāli dokumentālā fotogrāfija, kuras autorus gan nevadīja mākslinieciski, bet sociāli mērķi- tādu sabiedrības problēmu kā, piemēram, nabadzība, bērnu nostrādināšana, prostitūcija atspoguļošana. Neskatoties uz autoru pamatmērķi, daudzas fotogrāfijas izceļas ar augstu estētismu un izjustu noskaņas atspoguļojumu. Viens no aktīviem sociālās fotogrāfijas pārstāvjiem bija amerikāņu sociologs un fotogrāfs Luiss Viks Hains (Lewis Wickes Hine).
- Bērnu darbaspēks kokvilnas vērptuvē, ASV, Luiss Viks Hains, 1908.g.
Jakobs Riss (Jacob Riis), dāņu- amerikāņu sociālais reformators un žurnālists pievērsās fotogrāfijai, lai dzīvāk un izteiksmīgāk attēlotu Amerikas nabadzības skarto sabiedrības daļu un vidi nabadzīgos mitekļos, graustos, šķērsielās. Domājot par pilnvērtīgu ēnainās vides atainojumu un iespēju fotografēt ielu nakts dzīvi, Riss no 19.gs. 80. gadu beigām kā viens no pirmajiem fotogrāfiem sāka pielietot vienu no pirmajām izgudrotajām zibspuldzēm.
- Lupatu vācēja, ASV, Jakobs Riss, 1888.g.