20. gadsimta otrajā pusē fotogrāfijas definīcijas pakāpeniski kļuva aizvien daudzveidīgākas, un šī iezīme turpinās arī šodien. Šim izteiksmes līdzeklim katrs autors turpina piešķirt individuālu jēgu; noteicošais vairs nav autora profesionalitāte, bet motivācija paust savu skatījumu uz interesējošo tēmu, jautājumu, emocijām un citiem motīviem, kam mūsdienu fotogrāfijas vēsturē nav robežu.
Arī pati radošā darba forma 20. gs. otrajā pusē kļuva aizvien neviendabīgāka: aktuālas kļuva fotogrāfiju sērijas, kā arī fotomākslas savienojums ar citiem izteiksmes līdzekļiem, piemēram, tekstu vai skaņu, un citiem mākslas veidiem.
Turpmāk varam iepazīties ar atšķirīgiem mūsdienu fotogrāfijas tematiskajiem piemēriem, lai izprastu tās daudzpusību un saturisko daudzslāņainību.
Harijs Kalahans (Harry Callahan), Kansas City, ASV, 1981.g.
Ruta Blīsa Luksemburga (Rut Blees Luxemburg), Towering inferno, Vācija, 1996.g.
Izma Kaoru, Hashimoto Reika wears milk, Japāna, 2006.g.
Aleca Sota (Alec Soth), Melissa, ASV, 2005.g.
Klunija Reida (Clunie Reid), It’s just like.., Apvienotā Karaliste, 2007.g.
Arnis Balčus, no projekta „Latvian notes”, Latvija, 2013.g.
- Harijs Kalahans (Harry Callahan), Kansas City, ASV, 1981.g.
- Ruta Blīsa Luksemburga (Rut Blees Luxemburg), Towering inferno, Vācija, 1996.g.
- Izma Kaoru, Hashimoto Reika wears milk, Japāna, 2006.g.
- Aleca Sota (Alec Soth), Melissa, ASV, 2005.g.
- Klunija Reida (Clunie Reid), It’s just like.., Apvienotā Karaliste, 2007.g.
- Arnis Balčus, no projekta „Latvian notes”, Latvija, 2013.g.
Digitālās fototehnikas ieviešana 20. gs. 80. gadu beigās ir būtiski ietekmējusi un izmainījusi fotogrāfiju ne tikai no tehnisko iespēju, bet arī no māksliniecisko vērtību viedokļa. Digitālā fototehnikas galvenie „trumpji” ir ātrums un ērtums, kā nonākt līdz gatavai fotogrāfijai, kā arī plašās manipulāciju iespējas, kas sniedz līdz šim nebijušas un katram pieejamas iespējas uzlabot attēla vizuālās kvalitātes. Digitālās fototehnikas kvalitāte joprojām tiek pilnveidota, un tā aizvien labāk var konkurēt ar filmu fotogrāfijas augsto tehnisko kvalitāti.
Pirmā digitālā fotokamera Fuji DS-1P tika radīta 1988. gadā, tomēr tā nesasniedza plašus realizācijas apjomus. Pirmos komerciāli veiksmīgos panākumus veidoja 1990. gadā radītā fotokamera Dycam Model 1.
1991. gadā Kodak piedāvāja pirmo vienas lēcas spoguļkameru. Šis fotoaparāts tika radīts ar mērķi paātrināt steidzīgo fotožurnālistu darbu.
Digitālā fotoaparāta darbību nodrošina gaismjutīgs sensors attēla veidošanai, mikroprocesori ieplūstošās gaismas un attēla parametru mērīšanai, apstrādei un parametru (diafragmas atvēruma, slēdža ātruma, gaismas jūtības (ISO), krāsu temperatūras un citu) regulēšanai.
Līdz ar digitālās fotogrāfijas ieviešanu tika atklāta jauna un plaša dimensija fotogrāfijas dizaina jomā. Nu fotogrāfa iecerēto vīziju jeb ideju var materializēt ne tikai, pielietojot reālus un telpiskus vizuālos līdzekļus (kā, piemēram, gaismēnas, kadrējumu, kompozīciju u.c.), bet arī, pielietojot digitālo fotogrāfijas apstrādi. Varam izmanīt toņu gammu fotogrāfijā, lai „izlabotu” uzņēmumu nepiemērotos gaismas apstākļos, vai arī, lai panāktu vēlamu noskaņu tajā; varam izdzēst no fotogrāfijas kādu elementu vai tieši pretēji- ievietot-, lai iegūtu labāku attēla kompozīciju. Tas viss panākams ar dažu taustiņu kombinācijām; šīs dizaina iespējas varam turpināt bezgalīgi.
Digitālā tehnika arī pavēra ceļu uz digitālo mākslu, kas tiek īstenota ar dažādām attēlu apstrādes programmām, sākot no fotokamerā iebūvētajām. Viens no digitālās mākslas veidiem ir fotogrāfiju apstrāde un pārveidošana, kuru visbiežāk realizē ar attēlu apstrādes programmu Adobe Photoshop.
Mūsdienās īpaši aktuāla ir digitālās mākslas un fotogrāfijas (kas ir divi atsevišķi mākslas veidi) sintezēšana; gan fotogrāfus, gan citus interesentus vilina plaši pieejamā iespēja izmantot attēlu apstrādes programmas, lai pārveidotu uzņemtās fotogrāfijas ar dažādu efektu iespējām. Šīs manipulācijas var būt skatītājam nemanāmas- veiktas ar mērķi uzlabot fotogrāfiskā attēla sākotnējās nepilnības (piemēram, nepietiekošs gaismēnu kontrasts, asums, lieki objekti kompozīcijā u.c.), vai arī pašmērķīgas- attēls digitāli tiek pārveidots ar mērķi radīt jaunu, tēlainu “dimensiju” tajā.
- Aleksandrs Sokolovs, no sērijas Zemes jaunavas, 2010.g., Latvija
Izzinot fotogrāfijas vēsturi, nereti rodas pārdomas par fotogrāfijas tik atšķirīgo un izmainījušos būtību šodien- digitālo manipulāciju laikmetā. Veidosim savu viedokli arī mēs!