Latvijā fotogrāfija tika ieviesta tai pašā 1839. gadā, kad Francijā radīta pirmā fotogrāfija cilvēces vēsturē. Šis gads Latvijā saistāms ar jaunlatviešu kustības laiku. Tāpat kā citviet pasaulē, fotogrāfija ātri piesaistīja plašu sabiedrības uzmanību, jo bija ērtāks un lētāks veids portretu radīšanai kā gleznošana. Pirmās foto darbnīcas Rīgā, Jelgavā un Liepājā atvēra iebraucēji, pārsvarā- vācieši.

Dagerotipijas periodā (ap 1839.-1860.g.) galvenokārt izgatavoja portretus, dažkārt- lauku un pilsētu skatus.

Viens no pirmajiem latviešu fotogrāfiem ir Alfons Bērmanis, kurš fotodarbnīcu Rīgā atvēris 1862. gadā; Vēstures un Kuģniecības muzejā ir saglabātas Bērmaņa fotogrāfijas, kurās redzams Smilšu vārtu, kā arī Kārļa vārtu iekšējais portāls.

Līdz ar dagerotipijas ieviešanu Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, gleznotāji un grafiķi pieprasījuma mazināšanās dēļ ir mudināti pievērsties arī fotogrāfa amatam. Viens no tiem ir pazīstamais latviešu ainavu glezniecības pamatlicējs Jūlijs Feders. Fotogrāfiju plaši sāka pielietot arī kā gleznošanas palīglīdzekli.

Tūlīt pēc dagerotipijas perioda- 19. gs. 60. g. sākumā- Rīgā vien ir pastāvējušas ap 20 darbnīcas. Populārākie fotogrāfi bija Roberts Borhards, K. Linde, Antons Šulcs, H. Hoffers, Jjohans Lērs, P. Šēnjāns un citi.

19. gs. 60.-80. gados Liepājā darbojušies fotogrāfi Alberts Kisners, Osvalds Lange, Kārlis Šulcs un citi. Alberta Kisnera fotoateljē “Kisners un dēls” atradies Tirgoņu ielā 16. Šī autora uzņēmumi- Tilts Liepājā, Liepājas stacija, Jaunais tirgus u.c.- saglabājušies Liepājas Vēstures un mākslas muzejā. Vēlāk fotogrāfs dokumentējis arī vienkāršu Kurzemes zemnieku portretus.¹

• Alberts Kisners, sievietes portrets, 19. gs.

Kā viens no zīmīgiem 19. gs. fotogrāfiem Latvijā minams arī fotogrāfs Osvalds Lange, no kura darbības līdz mūsdienām saglabājušies dažādi Liepājā uzņemti fotoportreti, ainavas un dokumentāli skati. Lange izteiksmīgi iemūžinājis eļļas fabrikas degšanu 1888. gadā, Liepājā; šis uzņēmums jau ir uzskatāms par fotoreportāžu.

• Osvalds Lange, Liepājas eļļas fabrikas degšana, 1888.g.

No 19. gs. Daugavpils fotogrāfiem, kas guvuši nozīmīgus starptautiskus apbalvojumus, jāpiemin V. Šteinbergs, kurš ieguvis zelta medaļu Parīzes izstādē, kā arī G. Kļackins un M. Dimants.

Cēsīs 19. gs. 60. gadu sākumā par atzītu fotogrāfu kļūst latvietis Kārlis Andersons.

• Kārlis Andersons, meitenes portrets, 19. gs.

Ar slapjās kolodija fotoplates parādīšanos no 1850.-1880.g. radās iespēja retušēt fotoattēlus, nomaskējot portretējamā cilvēka grumbas, izsitumus un citas iezīmes. Šī iespēja atspoguļojas arī šī laika Latvijas fotogrāfijās.

19. gs. 80. gados Rīgā viena no populārākajām kļuva K. Hēbenspergera darbnīca Elizabetes ielā. Plaši savu darbību ir izvērsis fotogrāfs Kārlis Šulcs, ar uz ratiem uzbūvētu tumšo istabu apbraukājot Baltijas guberņas. K. Šulcam arī piederējušas darbnīcas Liepājā, Tērbatā (Tartu) un Rīgā, un ar savām fotogrāfijām guvis atzinību dažādās starptautiskās izstādēs.

• Kārļa Šulca darbnīca Rīgā, Nikolaja bulvārī 3, 19. gs.

• ¹Zeile P. Latvijas fotomāksla. Vēsture un mūsdienas. „Liesma”, 1985.g., 14. lpp.
• ²Zeile P. Latvijas fotomāksla. Vēsture un mūsdienas. „Liesma”, 1985.g., 20. lpp.