Tāpat kā citur pasaulē, arī Latvijā 20. gs. sākumā fotogrāfija piedzīvoja būtisku attīstību. Fotogrāfu skaits strauji pieauga:1905. gadā Rīgā darbojās jau 37, bet 1914.gadā- 60 fotodarbnīcas. Pirmās divas fotoizstādes notika 1902. un 1904. gadā, un pārsvarā tajās piedalījās vācu, kā arī daži latviešu fotogrāfi. Abās izstādēs dominēja dabas, portretu, sadzīves un etnogrāfisko skatu tēmas.1
Par Latvijas profesionālās fotogrāfijas pamatu likšanu 20. gs. pirmajā pusē lielā mērā varam pateikties Mārtiņam Bucleram. Kā pirmais nozīmīgais Buclera ieguldījums bija pašmācības grāmatas “Fotogrāfija” sastādīšana. Vēlāk Buclers turpinājis ar foto kursu organizēšanu, kā arī foto veikala vadīšanu, kas kļuva arī par pulcēšanās vietu un zinību gūšanas vietu jaunajiem fotogrāfiem. 1906. gadā Buclers dibināja Latviešu fotogrāfisko biedrību (LFB), par kuras mērķi nostādīja fotogrāfijas kā mākslas attīstību un popularizēšanu latviešu tautā. LBF ar panākumiem piedalījās arī neskaitāmās starptautiskās izstādēs.
Fotogrāfija pamazām sāka atbrīvoties no sava stīvā, portretējošā rakstura un sāka ieņemt vietu fotomākslinieka pašispausmē.
- Vilis Rīdzenieks, Sniegputenis, 1915.g.
No 1906. gada Mārtiņš Buclers kā redaktors un izdevējs laida klajā žurnālu “Stari”, kurā vieta atvēlēta arī fotogrāfijas pielikumiem ar dažādiem rakstiem, fotogrāfu darbu atspoguļojumu un anotācijām. Šis žurnāls būtiski veicināja sabiedrības diskusiju par fotogrāfijas būtību, uzdevumiem un vērtībām. Kādā no saviem rakstiem M. Buclers secina, ka vienlīdz būtiskas labā fotogrāfijā ir tehnikas pārvaldīšana un mākslinieciskas dotības, iztēle un emocionāls skatījums. Bilde, kura sajūsmina nevis caur attēloto priekšmetu, bet caur pašu attēlojumu, ir mākslas darbs, norāda Buclers2. Arī citos Latvijas izdevumos noritēja viedokļu apmaiņa par fotogrāfijas būtību. “Staru” darbību pārtrauca Pirmais pasaules karš.
Par vienu no pirmajiem izteiksmīgiem fotomāksliniekiem kļūst fotogrāfs Jānis Rieksts, kura darbos jaušama individualitāte un paliekošs iespaids. Vietējās un starptautiskajās izstādēs laurus plūca arī Mārtiņš Lapiņš, Roberts Johansons, Vilis Rīdzenieks, Arnolds Cālītis u.c.
- Mārtiņš Lapiņš, bez nosaukuma, 20. gs. 20. gadi
Pirmā pasaules kara ietekmē izveidojās reportāžas un dokumentālās fotogrāfijas žanri fotogrāfijā, kuros vieni no pārstāvjiem bija Vilis Rīdzenieks un Jānis Rieksts. Reportāžas temati: strēlnieku kara dzīve, demonstrācijas un citi politiski notikumi. Tāpat kā citviet pasaulē, arī Latvijā šie satraucošie notikumi arī mākslā raisīja lielāku interesi par cilvēka dzīvi un emocijām.
Jānis Rieksts, Rīgas aizstāvji Rātslaukumā bermontiādes laikā, 1919. g.
Jānis Rieksts, Kurzemes tipi. 20. gs. 20. gadi
- Jānis Rieksts, Rīgas aizstāvji Rātslaukumā bermontiādes laikā, 1919. g.
- Jānis Rieksts, Kurzemes tipi. 20. gs. 20. gadi
20.-30. gadu fotomākslā novērojama pievēršanās sociālajai tēmai. Uzmanības lokā nonāca dažādu sabiedrības slāņu pārstāvji, īpaši- zemnieki, un to dzīves raksturojums. Populāri kļūst arī etnogrāfiskie motīvi.
Šajā posmā tiek turpinātas LFB aktivitātes- tiek rīkotas aizvien vērienīgākas fotoizstādes, rodas jaunas foto biedrības, izdoti fotogrāfijai veltīti žurnāli, turpinās teorētiska un praktiska fotogrāfijas jomas attīstīšana.
Īpaši izceļams fotomākslas pārstāvis šai laikā bija Eduards Gaiķis, kurš ieguvis dažādus pasaules mēroga apbalvojumus.
- Eduards Gaiķis, Pie darba, 1929.g.
1938.gadā Rīgā dzimušais Valters Caps izgudro jauna tipa mazformāta fotokameru “VEF-Minox”, ko tālāk patentēja un pieprasīja visās lielākajās pasaules valstīs.
Līdz ar Padomju Savienības okupāciju Latvijā lielu lomu ieņēma dokumentālā fotogrāfija; precīzāk būtu teikt- Padomju dokumentālā fotogrāfija. Tai bija raksturīga vienveidība, radošais apsīkums un fotogrāfa radošā statusa samazinājums. Šī laika sociālā fotogrāfija pildīja varas propagandas uzdevumu- attēlot progresu un pozitīvu dzīvi Padomju Savienībā, mācīt konkrētas dzīves vērtības un lomas. Nereti šo attēlu inscinētais raksturs robežojās ar plakātismu.
40.-50. gados kā jauns izteiksmes veids fotogrāfijā radās fotomontāža. Tika montēti attēli, attēls tekstā un teksts attēlā. Svarīgu lomu iemantoja arī foto režija - iestudētu ainu fotografēšana preses izdevumiem u.c. propagandas materiāliem.
Sākot no 50. gadu beigām, fotomāksla pamazām sāka “atgūt elpu”. Sāka atdzimt 20. gs. sākumam raksturīgā filozofiskā pieeja fotomākslas būtība. 1959. gadā klajā nāk žurnāls “Māksla”, vēlāk- arī laikraksts “Literatūra un Māksla”, kas veicina fotokritiku un fotogrāfijas kā mākslas tālāku attīstību. Atdzimst individuāli radošie meklējumi un centieni, mazinās klišejiskums un uzspēlētība. Par būtisku virzītājspēku kļūst Rīgas fotoklubs, kas darbojas arī kā fotoskola. Drīz vien seko arī starptautiski panākumi: 1965. gadā tolaik vēl mazpazīstamais fotogrāfs Gunārs Binde saņēma zelta medaļu 29. Vispasaules fotoizstādē Argentīnā ar darbu “Eduarda Smiļģa portrets”.
- Gunārs Binde, Eduarda Smiļģa portrets, 1965.g.
Turpmākajos gados ne tikai Binde, arī citi latviešu fotogrāfi kā Leons Balodis, Gunārs Janaitis, Ilmārs Apkalns, Egons Spuris, Jānis Gleizds u.c. gūst starptautiskus apbalvojumus.
- Egons Spuris, Inerce, 1970.g.
60. gados fotomāksla Latvijā bija ieguvusi nedalāmu popularitāti. Par fotogrāfiju īpašu interesi izrādīja jaunieši; tika organizēti neskaitāmi foto klubi un pulciņi.
60. un 70. gados fotomāksla pamatā balstās uz portreta, ainavas un akta žanriem. Portreta žanram raksturīgs dramatisms un dziļums, ainavas žanram- dabas skarbums.
Kā vieni no spilgtākajiem 20. gs. otrās puses fotomāksliniekiem minami Gunārs Binde, Valdis Brauns, Egons Spuris, Ilmārs Apkalns, Uldis Briedis, Gunārs Janaitis, Jānis Gleizds, Jānis Kreicbergs, Juris Krieviņš, Leons Balodis.
- Gvido Kajons, Vidzemes jūrmala, 1979. g.
Sākot no 20.gs. 80. gadiem, Latvijas fotomākslā sevi pieteica jauna laikabiedru paaudze. No tās spilgti pārstāvji bija foto grupas “A” fotogrāfi Andrejs Grants, Valts Kleins, Gvido Kajons un Inta Ruka. Šīs grupas fotogrāfiem bija raksturīgs dokumentālais un sociāli komentējošs izteiksmes stils, kas izpaudās tādās tēmās kā ikdienišķais, pilsētvide, cilvēka privātā telpa.
- Andrejs Grants, Krāslava, 1999.g.
- Inta Ruka, Iveta, Edgars un Daina Tavare, Balvi
- 1Zeile P. Latvijas fotomāksla. Vēsture un mūsdienas. „Liesma”, 1985.g., 29. lpp.
- 2Zeile P. Latvijas fotomāksla. Vēsture un mūsdienas. „Liesma”, 1985.g., 35. lpp.