IEPAKOJUMS ir produktiem pievienots izstrādājumu kopums, ko lieto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu un iepazīstinātu ar produktu – gan izejvielām, gan gatavām precēm visā to aprites ciklā no ražotāja līdz patērētājam. Labs iepakojums ir kompleksa un dinamiska sistēma, kurā apvienoti dizaina, mārketinga, zinātnes un tehnoloģijas sasniegumi.

Vēsturē zināmi akmens, bronzas un dzelzs laikmeti. 20.gadsimtu varētu nodēvēt par plastmasas laikmetu. Mēs dzīvojam plastmasā — grīdas, logi, griesti, trauki, mēbeles, sadzīves priekšmeti, televizori, telefoni, biroja lietas un daudz neskaitāmu citu priekšmetu! Arī apavi, apģērbs, pat acu lēcas un zobu protēzes — tā ir plastmasa. Tas ir tik daudzveidīgi izmantojams materiāls.

Bez plastmasas, cilvēks ikdienā lieto arī citus produktus vai preces, kas ir iepakoti dažādu veidu iepakojumu materiālos, kas tiek lietoti jau pirms plastmasas.

• IEPAKOJUMA MATERIĀLI:
  • dabisko šķiedru izejmateriāli (koks, korķis, papīrs, kartons, gofrētais kartons);
  • tekstilmateriāli (kokvilna, džuta un citi tekstilmateriāli);
  • metāla iepakojums (dzelzs, dzelzs skārds, alumīnijs un citi metāli);
  • stikla iepakojums (bezkrāsains un krāsains stikls);
  • plastmasas iepakojums (polietilēnteraftalāts, polietilēns, polistirols, putu polistirols un citas plastmasas).

Iepakojums sastāda vienu trešo daļu no kopējā atkritumu daudzuma, tāpēc iepakojuma materiāliem ir jābūt maksimāli pārstrādājamiem, atjaunojamiem. Stiklu un metālu, to pārkausējot, var izmantot bezgalīgi. Papīra šķiedras izmanto līdz septiņām reizēm. Plastmasu izmanto līdz pat 30 reizēm.

Agrāk iepakojums tika izmantots galvenokārt, lai aizsargātu produkciju, taču mūsdienās aktuālāka ir kļuvusi ne tikai praktiskā, bet arī konceptuālā iepakojuma funkcija.

Iepakojuma estētika bieži nosaka cilvēka izvēli, tādēļ iepakojuma radīšanā ir svarīgi sekot mūsdienu tendencēm. Veiksmīga iepakojuma estētika un dekorativitāte, ir viena no galvenajām komponentēm, kas veicina preces noietu.

Liela nozīme ir ne tikai produkta iepakojumam, bet arī iepakojuma etiķetei, jo bieži vien produktam nav konkrēta (fiziska) iepakojuma. Šādos gadījumos tieši etiķete ir tā, kas to atšķir no citiem līdzīgiem produktiem. Etiķetei piemīt informēšanas un rīcības veicināšanas funkcijas. Etiķetes svarīga sastāvdaļa ir produkta zīmols, kas ir skaidri atpazīstams nosaukums, ko uzņēmums sabiedrībā izmanto, lai tā atšķirtu uzņēmuma piedāvāto no jebkura cita uzņēmuma līdzīgiem produktiem.  Uz etiķetes atrodas arī ražotāja koordinātes un informācija par produktu. Neskaitāmu pētījumi ir pierādījuši to, ka patērētājs 70% lēmumu par pirkumu pieņem tieši veikalā, jo etiķete ir tā, kas vizuāli piesaista cilvēka uzmanību. Etiķetei ir jābūt patiesai, tai ir jāiekļauj informācija par produktu, kas atbilst produkta reālajām īpašībām.

Etiķetes izstrādē uzmanība tiek pievērsta pat vissīkākajām detaļām - sākot no maz pamanāmām detaļām vizuālā noformējumā, beidzot ar atstarpju koriģēšanu starp burtiem. Etiķetei jābūt tieši tik oriģināli un profesionāli izstrādātai, lai tā atstātu savus nospiedumus patērētāja pārslogotajā atmiņā. Etiķete ir tuvās attiecībās ar to patērētāju loku, kuru prioritāte ir redzes atmiņa. Augšminētā sabiedrības daļa etiķeti uztver kā fotogrāfiju, pēc kuras veikalu garajos plauktos attiecīgais produkts tiek atpazīts.