Reklāmā šajā laika posmā ir notikušas ievērojamas izmaiņas, bet tās pamatprincipi un mērķis ir saglabājies – labai reklāmai ir jābūt emocionāli pārliecinošai, tai jāpiesaista uzmanība un jāliek darboties, jāieinteresē reklamējamajā objektā.

1948.gadā Ņujorkā Deivids Ogilvi (David Ogilvy, 1911-1999) nodibināja savu reklāmas aģentūru, viņš tiek uzskatīts par mūsdienu reklāmas pamatlicēju.

„Reklāmas mērķis ir nevis skatītāja izklaidēšana, bet gan preces pārdošana viņam.” (Deivids Ogilvi).

Galvenās izmaiņas, kas notiek šajā laika posmā – reklāma kļūst vairāk orientēta uz attēlu, īsākiem tekstiem, ar „slīpētāku”, atmiņā paliekošāku ideju.

50.gados reklāmas nozare izveidojas kā patstāvīga profesija, nevis tikai avīžnieku un mākslinieku papildnodarbošanās. Cilvēki ar radošām idejām un prasmi tās parādīt citiem, tagad varēja ar to arī nopelnīt labu iztiku.

50.gados cilvēki veltīja vairāk laika, pētot reklāmas materiālus žurnālos un avīzēs, lasot garos tekstus, kas aprakstīja reklamējamo preci. Toreiz reklāma bija gan jaunumu, gan izklaides avots. Tas bija laiks, kad zīmoli vēl nebija pārņēmuši cilvēku prātus un demogrāfiskie pētījumi vēl nebija sabiedrību sadalījuši pa pārdošanas segmentiem. Reklāmas laukumi bija diezgan vienkārši, standartizēti. Attīstoties iespiedtehnoloģijām, zīmējumu vietā sāk parādīties vairāk fotogrāfiju. Attēls parasti atradās reklāmas laukuma augšdaļā, aizņēma apmēram pusi vai 2/3 laukuma. Zem attēla bija teksts, bieži vien diezgan pagarš. Šis materiālu izkārtojuma pamatprincips pamatā ir saglabājies līdz mūsdienām. Populāra bija slavenu personību – mūziķu, aktieru – izmantošana preču reklāmās. Galvenais bija „pārdot cilvēku”, nevis produktu. Reklamējamo objektu vidū daudz bija sadzīvē izmantojami zinātnes attīstības produkti, tūrisma, aviokompāniju, dzelzceļa pakalpojumi. Vienas no populārākajām bija arī cigarešu reklāmas, kas mūsdienās nebūtu iedomājamas.

• Džene Federiko (Gene Federico, 1918-1999). Woman’s Day. 1953.
• Marlboro. 1955.
• Clairol. 1957.
• Kool-Aid. 1957.

Notika straujas pārmaiņas sabiedrībā, turpināja attīstīties iepiedtehnoloģijas. Reklāmas kļuva radošākas, fotogrāfija gandrīz pilnībā nomainīja zīmētās reklāmas. Fotogrāfiju uzskatīja par vairāk uzticību raisošu līdzekli. Šo un nākamo desmitgadi dēvē par „Radošo revolūciju”. Volkswagen reklāmas bija pirmās, kas parādīja modernāku pieeju idejām, laukuma kompozīcijai, tekstu saturam un novietojumam. Reklāmas kļuva mazāk stāstošas, tika izmantoti negaidīti, pat provocējoši vēstījumi, kas padarīja tās pievilcīgākas, prātā paliekošākas. Arvien vairāk tika uzrunāta konkrēta mērķauditorija, nevis vispārējs lietotājs. Vienlaikus parādās apsūdzības reklāmas nozarei par psiholoģiskām manipulācijām ar sabiedrību, liekot patērētājiem iegādāties produktus, kas viņiem nemaz nav vajadzīgi.

• Helmuts Krone (Helmut Krone 1925-1996), daļa no Volkswagen reklāmas kampaņas. 1959/1960.
• BMW. 1965.
• Bils Bernbahs (Bill Bernbach, 1911-1982). Daļa no Levy’s reklāmas kampaņas. 1960.gadi.
• Ivory. 1969.

Reklāmas bizness auga, lielie uzņēmumi un starptautiskās korporācijas arvien lielāku nozīmi piešķīra savam vizuālajam tēlam. Reklāmas laukumiem sāk izmantot spilgtus fotoattēlus kopā ar lielu virsrakstu un īsu tekstu. ASV demokratizējas - reklāmās arvien biežāk redz afroamerikāņu modeļus. Desmitgades beigās – pirmās datoru reklāmas parādīšanās.

• Coca-Cola. 1970.
• PanAm. 1974.
• Burger King. 1976.
• American Airlines. 1976.
• Apple. 1979.

Patērētājsabiedrības un zināma pagrimuma - dažādu vēsturisko stilu, aizguvumu, kiča sajaukuma desmitgade. Reklāmas kļūst arvien vienkāršākas, nekā līdz šim, vēl mazāk teksta. Lielākā mērķauditorija ir sievietes, jo viņas ir galvenās patērētājas.

„Visus astoņdesmitos gadus klientiem šķita, ka viņi pērk stilu, nevis domāšanu.” – Paula Šēra, amerikāņu grafikas dizainere.

• Budweiser. 1983.
• Malibu. 1983.
• Chanel. 1985.
• Herberts Matters (Herbert Matter, 1907-1984). Reklāmas plakāts, 1934. (pa kreisi) un Pola Šēra (Paula Scher). Swatch, 1985.

Sabiedrība ir apsēsta ar zīmoliem un reklāmas dizaineri tai izdabā. Reklāmas ir visur un atšķirībā no 50.gadiem, izveidot prātā paliekošu un rīkoties mudinošu reklāmu ir grūtāk, reklāmas apskatīšanai žurnālā vai laikrakstā tiek veltītas tikai dažas sekundes. Stilistiskā vienkāršība un minimālisms arvien pieaug. Teksta daļa parasti loti īsa vai arī tās nav nemaz. Šajā laikā tiek radītas dažas joprojām ļoti atpazīstamas reklāmas kampaņas un saukļi, piemēram, Nike „Just do it”.

Parādās dažu kompāniju (piemēram, Benetton, Levi’s) sociālās reklāmas kampaņas, dažreiz tās izraisa šoku sabiedrībā.

Bet visam pamatā paliek Deivida Ogilvi teiktais: „Jūs nevarat piespiest cilvēkus pirkt jūsu preci; jūs varat vienīgi ieinteresēt tos iegādāties šo preci.”

• Pepsi. 1990.
• Benetton. 1992.
• Nike. 1993.
• Dior. 1998.
• Absolut. 1998.
• Apple. 1998.