Divdesmitā gadsimta nogalē dizainā valdīja postmodernisms. Postmodernisms sāka veidoties jau sešdesmitajos gados kā pretkustība modernisma saprātam, idejām, loģikai, kārtībai un racionālismam. Šī kustība sākās Amerikā un izplatījās visā pasaulē. Postmodernisti noraidīja funkcionalitātes prioritāti, ļaujot formai dominēt pār funkciju un atjaunojot dekorēšanas nozīmi. Postmodernisma dizaineri atskatījās pagātnes stilos un virzienos, lai aizgūtu reiz lietotas formas un elementus. Rezultātā 20. gadsimta nogalē dizainā atgriezās eklektika. Postmodernā dizaina mērķis ir ar formu sarežģītību, divdomīgumu, negaidītām materiālu kombinācijām un netradicionāliem leņķiem radīt pārsteigumu. Postmodernais dizains mēdz būt asprātīgs, radīts ar humoru. Raksturīgi, ka postmodernismam nevar nosaukt tipiskas pazīmes, katrs darbs ir unikāls un nesalīdzināms ar citiem.

Par postmodernisma aizsācēju mēdz uzskatīt Robertu Venturi (Robert Venturi), kurš sāka savu darbību popārta ietekmē, apliecinot visu kanonu ignorēšanu.

Roberts Venturi (Robert Venturi, 1925), guļamistabas interjers Roberts Šterns (Robert Stern), interjers

• Roberts Venturi (Robert Venturi), guļamistabas interjers
• Roberts Šterns (Robert Stern), interjers

Itālijā 1981. gadā Etore Sotsass (Ettore Sottsas) nodibināja Memfisas grupu. Memfisas grupas dalībnieki postmodernismu dēvēja par jauno internacionālo stilu. Memfisas grupas darbības laiks bija no 1981. līdz 1987. gadam. Šajā laikā tā paspēja radīt apvērsumu dizaina uztverē, šokēt publiku un iedvesmot jauno paaudzi. Grupā darbojās Etore Sotsass (Ettore Sottsas) , Mihaels de Luki (Michele De Lucchi), Andrea Branci (Andrea Branzi) Mateo Tūns (Matteo Thun) un Havjers Mariskals (Javier Mariscal). Dizaineri eksperimentēja ar materiāliem un formām, noārdot vispāratzītus priekšstatus par labu gaumi un labu dizainu. Sotsass un Memfisas grupas dizaineri radīja krāsainu, savā ziņā arhaisku, dīvainu, bet neapšaubāmi pievilcīgu dizainu. Viņi ietekmējās no dažādiem avotiem, piemēram, no dažādu tautu kultūrām, no art deco mākslas, funkcionālisma un popārta. Viņi radīja dizainu, nojaucot robežas starp augsto un masu kultūru. Memfisas grupas darbība atstāja paliekošu iespaidu uz dizaina tālāku attīstību. No Memfisas grupas darbības ietekmējušies tādi izcili dizaineri kā Rons Arads, Džespers Morisons, Filips Starks.

Memfisas grupa, interjers Etore Sotsass, 'Ashoka' lampa, 1981

• Memfisas grupa, interjers
• Etore Sotsass, 'Ashoka' lampa, 1981

20. gs. astoņdesmitajos gados aizsākās postmodernā dizaina virziens - dekonstruktīvisms. To raksturo neregulāras formas, lauztas līnijas, neloģiski, iracionāli risinājumi. Ja konstruktīvisma augstākais mērķis ir funkcionalitāte, tad dekonstruktīvisma prioritāte ir pārsteidzoša, sarežģīta, visbiežāk iracionāla forma.

Dekonstruktīvisms interjerā un mēbelēs Dekonstruktīvisms interjerā un mēbelēs

• Dekonstruktīvisms interjerā un mēbelēs

Postmodernisma mēbeļu dizainā bieži vērojams formas pārsvars pār funkciju. Mēbeles tiek veidotas kā unikāli mākslas darbi. Tām tiek piešķirtas neparastas formas, leņķi, krāsas, faktūras, arī tēmas. Šādas mēbeles ir mazfunkcionālas, tās tiek radītas ar mērķi pārsteigt.

Džūdija Kenslija Makija (Judy Kensley McKie)”Human” Pēters Opstviks (Peter Opsvik), „Garden”

• Džūdija Kenslija Makija (Judy Kensley McKie), ”Human”
• Pēters Opstviks (Peter Opsvik), „Garden”

Būtu maldīgi uzskatīt, ka postmodernismā vispār netiek radītas ergonomiski pārdomātas mēbeles. Gan 20. gadsimta beigās, gan šodien mājās un darba vietās cilvēku ikdiena saistīta ar daudzu stundu pavadīšanu sēdus stāvoklī. Prasība pēc ērtām, komfortablām, ergonomiski izstrādātām mēbelēm ir dzīves nepieciešamība. Labs ergonomisku postmodernisma mēbeļu dizaina piemērs ir mēbeles no EKORNES Stressless® kolekcijas. Stressless dīvāniņem raksturīgs inovatīvs skandināvu dizains, īpaši ērtas, ķermeni aptverošas un atbalstošas formas. Īpašas ir norvēģa Pētera Opstvika projektētās mēbeles. Tās atsaucas un pielāgojas cilvēka ieņemtajiem ķermeņa stāvokļiem, radot īpašu komforta sajūtu. Pētera Opstvika slavenākais darbs ir krēsls „Tripp Trapp”, kas aug līdz ar sēdētāju, un ir vienlīdz ērts kā mazam bērnam, tā arī pieaugušam cilvēkam.

EKORNES Stressless dīvāniņi Pēters Opstviks (Peter Opsvik), „Gravity”, 1983 Pēters Opstviks (Peter Opsvik), „Tripp Trapp” krēsls, 1972

• EKORNES Stressless dīvāniņi
• Pēters Opstviks (Peter Opsvik), „Gravity”, 1983
• Pēters Opstviks (Peter Opsvik), „Tripp Trapp” krēsls, 1972