Piecdesmito gadu interjera dizaina tēlu veidoja varāki virzieni. Mēbeļu līniju un formu skaidrību, visu telpas elementu un plānošanas funkcionalitāti joprojām noteica Bauhaus skolas iedibinātās tradīcijas.

• Valters un Ise Gropiusi viesistabā direktora namā Desavā 1927
• Valters Gropiuss (Walter Adolph Georg Gropius), Bauhaus interjers 1925

Jaunas plūdlīniju formas, kas sasaucās gan ar organisko pasauli, gan piecdesmito gadu progresīvajiem materiāliem un tehnoloģijām, radīja organiskā dizaina pārstāvji.

• Alvars Ālto (Hugo Alvar Henrik Aalto) “Paimo” krēsli, 1931
• Organiskā dizaina formas interjerā. Centrā “Eames Lounge” krēsls

Skandināvu dizains radās 20. gadsimta trīsdesmitajos gados Skandināvijas valstīs: Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā. Skandināvu dizains ir modernisma kustība, ko raksturo funkcionalitāte, sakārtotība un formu skaidrība. Skandināvu dizaina raksturīga iezīme ir dabiskums. Tās ir ergonomiskas mēbeļu formas, dabas materiāli, vietējais koks, āda, kaņepju šķiedra, funkcionalitāte mājokļa iekārtojumā, gaiši krāsotas sienu plaknes, košas ziedu apdrukas mājas tekstilā un gaismas klātbūtne neaizsegtajos logos, kā arī mākslīgā apgaismojuma pietiekamība.

Ideja, ka skaistus un funkcionālus dizaina priekšmetus savā ikdienā var lietot visi, ne tikai turīgākie cilvēki, ir skandināvu modernisma pamatdoma. Skandināvu dizaina mērķis ir uzlabot katra cilvēka ikdienas dzīvi. Tas tika īstenots, savienojot samērā lētos, bet izturīgos un kvalitatīvos materiālus ar inovatīvām ražošanas tehnoloģijām, kas ļāva attīstīt dizaina priekšmetu masveida ražošanu.

Tieši sešdesmitajos gados tiek sasniegts modernisma augstākais punkts. Lai arī tam seko noriets, tomēr modernisms ir atstājis paliekošu ietekmi uz dizaina turpmāko attīstību un veicinājis izpratni par skaisto.

• Izcili skandināvu modernisma dizaineri ir:
  • Ārne Emīls Jakobsens (Arne Emil Jacobsen, 1902 – 1971)
  • Bruno Matsons (Bruno Mathsson, 1907- 1988)
  • Hugo Alvars Henriks Ālto (Hugo Alvar Henrik Aalto, 1898 –1976)
  • Ēro Ārnio (Eero Aarnio, dzimis 1932.gadā)
  • Jozefs Franks ( Josef Frank, 1885–1967)

Skandināvu dizains

• Skandināvu dizaina interjera piemēri

www.scandinavia-design.fr/icones-du-design-scandinave_en.html
www.onekindesign.com/2013/04/22/41-warm-and-stylish-scandinavian-living-rooms/

Pēckara laika optimisms un ekonomiskais uzplaukums mainīja cilvēku dzīvesveidu. Dzīvojamās telpas jaunbūvēs nebija tik plašas kā senāk; bija svarīgi, lai mēbeles būtu viegli pārvietojamas un savstarpēji savietojamas. Ļaudis savam interjeram labprāt izvēlējās vieglas konstrukcijas mēbeles. Neviens vairs negrasījās mēbeles izmantot mūža garumā un pēc tam tās nodot mantojumā nākamajām paaudzēm. Cilvēki dzīvoja šodienai. Viņi bija pārliecināti par nemitīgu progresu un to, ka jau rīt savu mājokļa iekārtu nomainīs pret jaunu, vēl labāku. Mēbeļu un to detaļu izgatavošanai labprāt izmantoja koku. Uzplaukumu piedzīvoja finierējumi un saplāksnis. Parasti izmantoja gaiša toņa koksni ar vieglu lakojumu. Mēbelēm izvēlējās slīpas koka kājiņas. Mēbeļu ražošanā izmantoja arī hromu un stiklu. Dizaineriem piecdesmitie gadi bija darbīgs laiks, mēbeles bija jāražo daudz un ātri. Lielais pieprasījums un jaunās tehnoloģijas mēbeļu dizainā ļāva eksperimentēt, realizēt un nekavējoties arī pārbaudīt mēbeles reālajā dzīvē.

• 50. gadu telpas iekārtojums
• Jenss Risoms (Jens Risom), Krēsls

20. gadsimta vidus ir modernisma laiks. Modernisms kā virziens veidojās no divdesmitā gadsimta sākuma, piecdesmitajos gados tas uzplauka vēl spēcīgāk un nostiprinājās kā galvenais interjera dizaina virziens.

Gadsimta vidū ASV un vadošajās Eiropas valstīs strauji uzlabojās ekonomiskā situācija. Attīstījās ģimenes māju būvniecība. Mājas tika celtas vieglas, atvērtas, plašiem logiem, kas bieži sniedzās no grīdas līdz griestu līnijai. Māju iekštelpu plānojums bieži bija atvērta tipa, telpu starpsienas aizstāja ar vieglām, gaismas caurlaidīgām bīdāmām konstrukcijām. Dabiskā gaisma brīvi ieplūda pa lielajām stiklotajām logu plaknēm un caurstrāvoja atvētās telpas.

Gadsimta vidū cilvēki aktīvi interesējās par interjera iekārtojumu. Viņiem radās vēlme un arī iespējas savu interjeru veidot pašiem. Mēbeles ražoja rūpnieciski, savienot izgatavotās detaļas mājās nebija sarežģīti. Cilvēki ar prieku apguva vienkāršus telpas apdares darbus, piemēram, tapešu līmēšanu. Ar jaunākajām interjera tendencēm ļaudis varēja iepazīties interjera žurnālos.

• 50. gadu dzīvojamo telpu plānojums

Piecdesmito gadu interjeros valdīja gaišas un priecīgas krāsas. Sienu plaknes pārsvarā krāsoja baltas vai gaišos, neitrālos dabas toņos. Dzīvīgu krāsainību telpās ienesa košās mēbeles un grīdas segumi. Dekoratīvi, krāsaini spilveni, vāzes, pulksteņi, krāsainas abstraktās mākslas darbu izdrukas telpām piešķīra individualitāti un mājīgumu. Interjeros pielietotā krāsu palete bija plaša, vienā telpā blakus harmoniski atradās dažādi spilgti toņi, veidojot dzīvespriecīgu noskaņu.

• Krāsas un dekori 50. gadu interjerā

50. gadu interjera elementos tādos kā mēbeles, gaismas ķermeņi, dekoratīvi un sadzīves priekšmeti, vērojamas gan tīras ģeometriskas līnijas, gan plūstošas organiskās formas.

• Džordžs Nelsons (George Nelson). Keramikas pulkstenis. Modelis Nr. 1
• Ģeometrisku un organisku formu dizains 50. gadu interjerā

Piecdesmitajos gados par mājas sirdi kļuva virtuve. Attīstoties tehnoloģijām un būtiski uzlabojoties ģimenes materiālajām iespējām, virtuves aprīkoja ar dažādām, modernām iekārtām. Veidojot virtuves interjeru, svarīgs bija ērts funkcionālais plānojums. Iekārtas un darba virsmas izvietoja nepārtrauktā līnijās, U vai L burta plānojumā. Atsevišķi veidoja ēdamzonu. Darbošanās virtuvē kļuva daudz ērtāka, maltītes pagatavošana un virtuves sakopšana bija paveicama īsākā laikā, turklāt ģimene vairāk laika varēja pavadīt kopā. Virtuve izveidojās par vietu ģimenes kopīgām maltītēm un sarunām.

• 50. gadu virtuves

Izmantotie avoti:
• Irbīte A., Bāliņa A. Interjers.,”Jumava”, 2005, 130.-139.lpp
• Budže K. Koka mode. Deko. jūnijs, 2006. 28.-30. Lpp.
• www.edition20.com