70. gadu interjera dizaina kopskatu ietekmēja un veidoja šajā dekādē aktuālie dizaina virzieni. Joprojām populārs bija skandināvu dizains. Skandināvu dizains labi saderēja ar modē nākušo minimālismu.

Septiņdesmitajos gados Lielbritānijā izveidojās jauns arhitektūras un interjera virziens- haiteks.

Haiteks balstīts uz jaunākajiem zinātnes un tehnoloģiju sasniegumiem. Haiteks integrēja zinātnes sasniegumus ikdienas uzdevumu atvieglošanai. Aukstā kara dēļ šajos interjeros apspēlēja kodoldraudu un drošības idejas. Haiteku raksturo konstrukciju un iekārtu izvirzījumi, hromētas caurules, metāla un stikla virsmas, pulēti savienojumi, skrūves, precizitāte, funkcionalitāte, mēbeļu un dekoru minimums. Haiteka interjeram raksturīga auksta krāsu un gaismas gamma, tas līdzinās augsto tehnoloģiju laboratorijai, tomēr tajā var dzīvot, just emocijas un baudīt komfortu. Obligāta stila prasība ir vienmērīgi plūstoša gaisma un vienkrāsainas sienas. Haitekam atbilstošs ir halogēno, gan iebūvēto, gan dažādos augstumos iekārto gaismekļu pielietojums. Visbiežāk sastopamās krāsas ir balta, pelēka un smilšu krāsas. Pieņemami dekori haiteka interjerā ir laikmetīgas mākslas fotogrāfijas, abstraktas gleznas un ultramodernas tehnoloģijas. Mēbeļu formas ir ģeometriskas, vienkāršas. Atsevišķas mēbeles var būt spilgtās krāsās, veidojot košus, interjeru atdzīvinošus akcentus. Spilgtās krāsas mēbelēs un detaļās bija iespējams realizēt saistībā ar ķimizācijas procesu un jaunajiem plastmasas materiāliem. Haiteka interjerā iederas transformējamas moduļu sistēmas mēbeles ar metāla balstiem. Haitekam, minimālismam un skandināvu dizainam ir daudz kopīga, un tie lieliski sadzīvoja un bagātināja septiņdesmito gadu interjerus.

• Materiāli, krāsas un formas haiteks interjeros

interiordesign.ocasus.com/interior-design-styles-hightech-interiors.html

Popārta un opārta ietekmē interjera dizainā turpināja pielietot košas krāsas un lielus, kontrastainus rakstus, arī spēcīgas ahromatiskas kompozīcijas.

Antidizaina jeb kiča tendences pārsvarā parādījās dekoros un dažādos dekoratīvos interjera priekšmetos.

Antidizains jeb kičs asociējas ar lētu, sentimentālu un nedaudz salkanu mākslu. Kičs interjerā izpaužas kā dažādu, nesaderīgu priekšmetu kombinēšana. Šādā interjerā var salikt kopā no dažādiem stiliem vai virzieniem aizgūtas pilnīgi atšķirīgas detaļas ar dažādām tekstūrām un faktūrām, iegūstot baudāmu rezultātu. Kičs ir pilnīgs materiālu un formu sajaukums. Var teikt, ka kičam trūkst pašam savu radošo un oriģinālo pazīmju. Robeža starp mākslas darbu un kiču nereti ir grūti pamanāma un lielā mērā atkarīga no aktuālajām modes tendencēm. Piemēram, krāsu, materiālu un faktūru salikumi, kas pirms kāda laika šķita bezgaumīgi, var tikt pieņemti kā moderni un aktuāli. Kiču tradicionāli raksturo kā distances neesamību starp mākslas darbu un skatītāju, kiča uztverē vienīgais kritērijs ir subjektīvās izjūtas.

• Kiča telpa „concorde-ewa”
• Telpa ar Mejas Vestas (Mae West) lūpas - dīvānu

70. gados radās interese par austrumu kultūrām un reliģijām. Daļa cilvēku atbildes uz dažādiem dzīves jautājumiem meklēja spirituālos rituālos, kuru norisei vedoja īpašas telpas. Hipiji jūsmoja par Indiju un Maroku. Tādējādi 70. gadu interjerā atspoguļojās arī austrumu kultūru ietekme. Līdz ar sasniegumiem kosmosa izpētē jau 60 tajos gados interjerā ienāca kosmosa tēmas radītas formas un krāsas, 70 tajos kosmosa tēma interjerā turpinājās. Pateicoties jauniem materiāliem un tehnoloģijām mēbeļu formas kļuva arvien daudzveidīgākas un neparastākas.

Desmitgades modernās krāsas bija spilgti zaļa, tirkīza, persiku, saules dzeltena, bet vispopulārākās bija avokado zaļā, oranžā un brūnā krāsas. Var teikt, ka 70 tajos gados valdīja rudens krāsas. Plašiem, drosmīgiem triepieniem krāsas tika lietotas sienu krāsojumos, tapešu rakstos, tekstila apdrukās, ļoti populārajos, visur esošajos mīkstajos grīdas paklājos, arī mēbelēs.

• Interjeri populārajā septiņdesmito gadu krāsu gammā

Populāri krāsu salikumi bija spilgti zaļš un zils, dzeltens un balts, rozā un purpura sarkans, dzeltens un oranžs, dzeltens un zaļš, rozā un zaļš. Īpaši spēcīgs efekts tika panākts veidojot sarkanas, melnas un baltas krāsas salikumus.

• Krāsu salikumi septiņdesmito gadu interjeros

Minimālisma un skandināvu dizaina ietekmē interjeros tika veidotas lielas, baltas sienu plaknes. Tās lieliski kalpoja kā fons mēbeļu vai dekoru veidotiem akcentiem. Baltā krāsa parādījās arī plastmasas mēbelēs, gaismekļos, mākslīgo zvērādu mēbeļu pārklājos. Opārta ietekmē interjera dizainā turpināja pielietot lielus, kontrastainus rakstus, spēcīgas ahromātiskas kompozīcijas.

• Balto plakni veido viegli logu aizkari. Interjers veidots skandināvu modernisma un minimālisma ietekmē
• Skandināvu modernisma un opārta ietekmē veidots interjers

Tapetes un mēbeļu audumi bija koši, apdrukāti ar lieliem ziedu motīviem vai modernisma iedvesmotiem ģeometriskiem rakstiem.

• Audumu un tepešu apdrukas

Mēbeles gatavoja no koka, metāla, vinila, hroma, detaļās pielietoja arī stiklu. Īpašu popularitāti ieguva vieglās, plastiskās, daudzkrāsainās plastmasas mēbeles, kas bija samērā lētas. Mēbeles bija daudzveidīgas. 70 tajos gados vienlīdz populāras bija skandināvu un Bauhaus dizaina mēbeles, biomorfo un organisko formu plastmasas mēbeles, vinila un auduma krēsli. Mēbeļu apdarē parādījās jauns materiāls - mākslīgās kažokādas.

• Mēbeļu dažādība septiņdesmito gadu interjerā

Sešdesmitajos gados cilvēki atklāja un novērtēja iebūvēto mēbeļu praktiskumu. Septiņdesmitajos gados iebūvētās mēbeles kļuva vēl populārākas. Šajā desmitgadē iebūvēja ne tikai virtuves iekārtas, skapjus, plauktu sistēmas, bet arī bārus, darba galdus, gultas, arī divstāvu gultas un dīvānus. Modernā telpas iekārtojumā neiztrūkstošas bija modulāras sistēmas mēbeles. No moduļiem būvēja plauktus, sekcijas, galdus, arī dīvānus. Īpaši populāri bija stūra dīvāni, veidoti no atsevišķiem, izjaucamiem un pārbīdāmiem elementiem. Modernā virtuvē ēdamzonu veidoja organiskas formas plastmasas un metāla mēbeļu komplekts. Austrumu, īpaši Japānas filozofijas ietekmē mēbeļu dizainā parādījās zemas, viegli pārvietojamas sēdmēbeles.

• Viegli transformējama atpūtas zona ar zemām sēdmēbelēm
• Moderna virtuves mēbeļu iekārta
• Transformējams, modulārs dīvāns
• Dzīvojamās istabas mēbeļu komplekts

Septiņdesmitajos gados interjera koptēla veidošanā svarīgs elements bija gaisma, gaismas dizains. Gaismas ķermeņi pārsvarā tika veidoti no hroma un plastmasas. Gaismekļu dizainā dominēja lodveida formas balti vai krāsaini plastmasas abažūri. Stāvlampas balstīja eleganti izliektas metāla cauruļu kājas. Savdabīgs interjera akcents bija vienmēr mainīgās, inovatīvās lavas lampas un mirdzošās optiskās šķiedras lampas.

• Lavas lampas
• Optiskās šķiedras lampa

Populārs interjera apdares materiāls septiņdesmitajos gados bija valrieksu un priedes koks. Telpās ieklāja koka dēļu grīdas, ar koka vai koka imitācijas paneļiem pārklāja sienu un griestu plaknes. Kā dekoratīvi elementi telpās tika akcentētas koka sijas. Dažkārt daļa sienas plaknes tika veidota imitējot akmens vai ķieģeļu apdari. Izplatīts mēbeļu materiāls bija koku imitējošs lamināts. Jauninājums, kas parādījās 70 tajos gados bija no klūgām pītās mēbeles, papildinātas ar košas krāsas polsterējumu. Šādās telpās valdīja silta krēsla un mājīgums.

• Koka vai tā imitācijas apdare interjerā

Grīdu segumos izmantoja arī daudzkrāsainu linoleju, vannasistabās flīzes. Gan flīzēs, gan linolejā valdīja krāsu un rakstu prieks. Citrondzeltens, koši sarkans, rozā vai neona zaļš, rotāts ar ģeometrisku rakstu vai ziedu motīviem, grīdas segums bija pieprasīts un plaši lietots privātos un sabiedriskos interjeros.

Moderns septiņdesmito gadu interjers nav iedomājams bez mīksta garbārkšu paklāja. Šādus paklājus lietoja ne tikai dzīvojamajās istabās, bet arī virtuvēs, gaiteņos, pat vannas istabās un tualetēs.

• Vannas istaba
• Bērnistba

Pateicoties valdošo dizaina virzienu daudzveidībai, septiņdesmito gadu interjers bija drosmīgs, pārsteidzošs, krāsains, taču vienlaicīgi arī sakārtots un funkcionāls.