Sešdesmito gadu interjera dizaina koptēlu veido visai atšķirīgi virzieni.

Skandināvu modernisms

Interjera dizainā sešdesmitie gadi bija eksperimentu laiks. Ļaudis, īpaši jaunatne, atbrīvojās no ierobežojumiem un tradīcijām, tika svinēts tehnikas progress un ar to saistītās jaunās iespējas. Raibs, košs un pārdrošs interjera dizainā sešdesmitajos gados ienāca popārts.

Popārts kā mākslas virziens radās piecdesmitajos gados Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Popārts radīja izaicinājumu mākslas tradīcijām, kā mākslas daļu iekļaujot populārās kultūras tēlus, arī sadzīves priekšmetus. Popārts nojauca robežu starp unikālu mākslinieka radītu vērtību un masveidā ražotu priekšmetu izmantošanu radošajai izteiksmei. Mākslinieki izmantoja reklāmas elementus, komiksu tēlus, iepakojumus vai pat gatavus priekšmetus mākslas darbu radīšanai. Popārta mākslinieki savus darbus veidoja mulāžā, ar spilgtām, kliedzošām krāsām papildinātā fotomontāžā un kolāžā. Ietekmīgākie stila pārstāvji ir Roberts Raušenbergs, Rojs Lihtenšteins un, protams, Endijs Vorhols. Par popārta ikonu var uzskatīt kinozvaigznes Merilinas Monro intriģējoši izaicinošo portretu, ko uz zelta fona 1962. gadā uzgleznoja Endijs Vorhols.

Popārta manierē veidotiem interjeriem raksturīga ironija, rotaļīgums, spilgti un drosmīgi toņu salikumi, piemēram, blakus esošas rozā un oranžas krāsas, melnā un baltā kontrasts. Telpu dekorēšanai lieto popārtam raksturīgos plakātus un sietspiedes tehnikā veidotus, samērā lēti iegūstamus mākslas darbus. Mēbeļu un citu interjera objektu ražošanā pielieto sintētiskus materiālus un jaunās tehnoloģijas, kas ļauj iegūt krāsainu un formās daudzveidīgu rezultātu.

Izcili popārta dizaineri ir:
• Pjērs Polēns (Pierre Paulin, 1927 – 2009)
• Verners Pantons (Verner Panton, 1926-1998)
• Ēro Ārnio (Eero Aarnio, dzimis 1932.gadā)

• Kolāža
• Popārta manierē izveidots interjera projekts (datorgrafika)

Irbīte A., Bāliņa A. Interjers.,”Jumava”, 2005, 130.-139.lpp
www.pinterest.com/mettydesign/pop-art-interior-design/
www.home-designing.com/2013/08/modern-pop-art-style-apartment

20. gadsimta otrās puses interjera tēlu ietekmēja arī sešdesmitajos gados dzimušais opārts.

Opārts ir mākslas virziens, kura pamats ir optisku ilūziju radīšana. Opārta māksliniekus nodarbināja ideja par iluzoras kustības radīšanas iespējām telpā un plaknē. Savos darbos mākslinieki izmantoja līnijas un krāsu kompozīcijas. Mākslas darbos radītā kustība vienmēr ir optiska, tā nekad nav reāla. Par opārta mākslas pamatlicēju uzskata ungāru izcelsmes franču grafiķi un tēlnieku Viktoru Vazarelli (1906-1997). Viņa mākslā svarīgāks par pašu mākslas darbu bija iespaids, kas rodas, skatoties uz šiem darbiem.

Opārts interjerā visspilgtāk izpaužas apdares elementos un dekoros. Mēbeļu dizainā opārta motīvi var tikt izmantoti gan kā dekorējoši, gan iluzori deformējoši elementi. Opārts interjerā ienes nemieru, trauksmi un kustību. Opārta ietekmē telpa var iluzori deformēties, var pazust reālās telpas robežas, tādēļ opārta izteiksmes līdzekļu pielietojums interjerā ir drosmīgs, bet ne bieži sastopams.

• Opārta radītas iluzoras telpas plakņu deformācijas

Irbīte A., Bāliņa A. Interjers.,”Jumava”, 2005, 130.-139.lpp

Dizaina virziens – minimālisms – izveidojās 20. gadsimta sešdesmito gadu beigās. Minimālismam raksturīgs ierobežots izteiksmes līdzekļu izmantojums ideālo proporciju un krāsu attiecību radīšanā. Telpas elementiem raksturīgas vienkāršas, ģeometriskas formas un līniju ritmi. Gaiši bēšas vai pienbaltas sienas plaknes harmoniski saliedējas ar gaišu vai tumšu koka faktūru grīdas un mēbeļu materiālos.

Minimālisma estētika sakņojas tradicionālajā japāņu kultūrā un izpratnē par dzīves telpu. Japāņi tiecas pēc harmonijas, kas sevī ietver mieru, stabilitāti, līdzsvaru un netraucētu saskarsmi ar dabu. Klasiskā japāņu stila pamatā ir tādi jēdzieni kā «vabi» – apzināta vienkāršība, ikdienišķais smalkums, un «sabi» – dabiskais skaistums. Japāņu tradīcijas rosina gaumes izkopšanu un māksliniecisko izjūtu. «Māja – tā ir dabas daļa, kas piemērota dzīvošanai», tā apgalvo japāņi. Tipiska japāņu māja ir gandrīz tukša, un tomēr tajā atrodas viss dzīvei nepieciešamais. Viņi uzskata, ka cilvēks nedrīkst pazaudēt sevi apkārtējo lietu vidū – katram ir sava vieta šai pasaulē. Tradicionāli japāņu mājoklis ir maksimāli atvērts videi, ko nodrošina plašās, bīdāmās durvju un logu plaknes. Mājokļa iekštelpa ir viengabalaina, tā netiek sadalīta ar stacionārām sienām. Telpu pēc vajadzības sadala zonās ar viegliem, matētu gaismu caurlaidošiem, bīdāmiem sienu paneļiem. Sēdēšanai japāņi neizmanto rietumniekiem pierastos krēslus, bet sēž grīdas līmenī uz tatami, niedru paklājiņiem vai ļoti zemām sēdmēbelēm. Mājokļa arhitektūra un interjers ir pakārtots zemu sēdošā cilvēka uztverei un darbībai. Tāpēc japāņu mājoklī un arī minimālisma arhitektūrā un interjerā vērojami zemi logi, parasti līdz grīdas līmenim, un zemas mēbeles. Mēbeļu daudzums minimālisma interjerā ir ļoti ierobežots. Esošās mēbeles ir neuzkrītošas un vienkāršas. Minimālisma interjerā labi iederēsies iebūvēti kupejskapji, sava vieta atradīsies arī vienkāršam, samērā zemam žurnālu galdiņam un sēdmēbelēm. Gaismas ķermeņi ir ļoti vienkāršas formas, bieži pat neredzami – iebūvēti griestu pārsegumos vai sienās. Lielāki gaismas ķermeņi pārsvarā ir no matēta stikla vai papīra, populāri ir arī pienbalta stikla kupoli, kuri nodrošina maigu un vienmērīgu apgaismojumu. Logus cenšas neaizsegt ar aizkariem vai žalūzijām, tādējādi akcentējot to formu. Telpā viss ir izvietots tā, lai neviens konkrēts elements nepiesaistītu uzmanību.

• Tradicionāli iekārtots japāņu mājoklis
• Minimālisma stilistikā iekārtota telpa Japānā

Irbīte A., Bāliņa A. Interjers.,”Jumava”, 2005, 130.-139.lpp
apollo.tvnet.lv/zinas/minimalisms-interjera-centieni-pec-pilnibas/383174
www.istyle.lv/2013/01/22/pelecigs-minimalisms-interjera/
www.abc.lv/raksts/abc_raksts/minimalisms-vienkarsiba-un-lakonisms-interjera/

Sešdesmito gadu interjeros novērojama zināma krāsu un dekoru pārmērība, ko šajā periodā ietekmēja dažādu interjera dizaina virzienu – skandināvu modernisma, popārta, opārta, desmitgades beigās arī minimālisma – līdzpastāvēšana, kas veidoja laikmeta interjeru kopīgo izskatu. Dažādo virzienu īpatnības tika sajauktas, savstarpēji saskaņotas, lai telpas atbilstu katra personīgajai gaumei.

50. gados pierastās baltās virtuves iekārtas tika aizvietotas ar oranži dzeltenām, avokado zaļām un kapara krāsas iekārtām. Desmitgadei noslēdzoties, interjera iekārtās, apdarē un dekoros parādījās visu veidu spilgti, tīri toņi. Krāsa tika lietota lielos laukumos, tai ļaujot iedarboties ar maksimālu izteiksmību.

• Krāsu izvēle modernās 60.gadu virtuvēs

Tapetēs un audumos ienāca košas krāsas un lieli, kontrastaini raksti. Viena otrai blakus tika liktas, piemēram, spilgti oranža un rozā krāsa. Krāsu salikumi interjerā vēl nekad nebija bijuši tik radikāli, tika lietotas pat spožās neona krāsas. Opārta ietekmē sešdesmito gadu tapešu rakstos it bieži vērojamas optiskas ilūzijas.

• 60.gadu tapešu raksti un krāsas

Skandināvu dizaina un desmitgades beigās dzimušā minimālisma ietekmē ir vērojamas arī baltas sienu plaknes. Parasti tās kalpo kā fons košiem akcentiem.

• Skandināvu dizaina ietekmēts interjers
• Minimālisma ietekmēts interjers

Pārmaiņas notika arī mēbeļu dizainā un telpas iekārtojumā. Plaši tika pielietotas iebūvētās mēbeles: virtuvēs un vannas istabās iebūvēja sadzīves tehniku, dzīvojamajās istabās un gaiteņos veidoja iebūvētos skapjus. Ietekmējoties no dāņu dizaina, telpas tika dalītas funkcionālajās zonās ar viegliem, caurredzamiem plauktiem. Telpās sāka pielietot atvērto plānojumu.

• Viegls, caurskatāms plaukts telpu sadala zonās
• Dzīvojamā telpa ar iebūvētu skapi un plauktu sistēmu

Jaunās tehnoloģijas un materiāli ļāva mēbeles veidot nebijušās plastiskās formās un košās krāsās. 60. gados plastmasas, polietilēna, stikla šķiedras un poliuretāna izgudrošana izraisīja revolūciju lētu un īslaicīgai lietošanai paredzētu mēbeļu ražošanā. Plastmasa ļāva realizēt vissarežģītākās ieceres, pie tam tā nebija dārga, kas savukārt jaunās mēbeles padarīja pircējam viegli pieejamas. Mēbeļu dizainā tika lietots arī stikls, metāls, koks. Mēbeļu formu idejas dizaineri bieži aizguva no dabas, veidojot biomorfas formas. Savukārt jaunatklājumi kosmosā dizainerus rosināja veidot no kosmosa un kosmosa kuģu aprīkojuma aizgūtas formas.

• Dažādu formu un krāsu mēbeles 60. gadu interjerā

60. gados cilvēku ikdienā ienāca televīzija. Televizors kļuva par centrālo pulcēšanās punktu mājā vai dzīvoklī. Tika veidotas atpūtas zonas, kur ģimenes reizē var skatīties televizoru, sarunāties, uzņemt viesus un baudīt ēdienu. Atpūtas zonā parasti novietoja vienu vai vairākus dīvānus vai atpūtas krēslus un samērā zemu kafijas galdiņu.

• Atpūtas zonas 60. gadu interjeros

Popārta ietekmē telpas tika dekorētas ar komiksu varoņu attēliem, plakātiem, populāru cilvēku foto vai lielformāta sietspiedes darbiem. Modernā māksla deva ierosmi telpas dekorēt ar kontrastainām, ģeometriskām vai stilizēti figurālām kompozīcijām. Īpaši drosmīgos risinājumos tika pielietotas opārta kompozīcijas. Kā interjera dekori parādījās arī kiča elementi.

• Popārta ietekmēti 60. gadu interjeri

• Ģeometriskā abstrakcionisma dekori 60. gadu interjeros

Sešdesmito gadu interjera dizainu raksturo atvērtība jaunajam. Tradicionālie pagātnes stili tika noraidīti, cilvēku ikdienā ienāca jaunas, nebijušas vērtības. Interjera dizains, līdzīgi tēlotājai mākslai, kļuva par veidu, kā izraisīt emocijas un reakciju.

Sešdesmitie gadi ir viens no dizaina vēstures nozīmīgākajiem laikiem, kuru raksturo materiālā labklājība, optimisms un vēlāk – vilšanās Rietumu cilvēka radītajā vidē.