Animācijas “zelta gadi”

Laika posms starp trīsdesmitajiem un sešdesmitajiem gadiem tiek uzskatīts par animācijas zelta gadiem – nekad pirms tam un pēc tam animācija nav guvusi tik lielu popularitāti. Tas ir daļēji izskaidrojams ar to, ka šajā laikā animācija bija tehnoloģiski “apsteigusi” kino spēlfilmas. Kamēr spēlfilmu veidošanā vēl bija daudz neatrisinātu problēmu ar mikrofoniem un kinokamerām, animatori tikai zīmēja un fotografēja – tam nevajadzēja tik sarežģītas tehniskās iekārtas.

Aprakstot 20. gs. 30.-60. gadu animācijas uzplaukumu, jeb “zelta gadus”, faktiski ir jārunā tieši par “animācijas ģēniju” un kultūras ikonu Valtu Disneju.

Amerikāņu mākslinieks Valts Disnejs (Walt Disney) 20. gadu otrajā pusē aizsāka jaunu ēru animācijas mākslā un dizainā. Viņš bija ne tikai ļoti talantīgs mākslinieks, bet arī lielisks producents un uzņēmējs. Disnejs izveidoja jaunu animācijas industriju, to attīstot pavisam citā līmenī. Animācija ieguva nebijušu kvalitāti – zīmējumi kļuva daudz reālistiskāki un plastiskāki, filmas kļuva garākas, un scenāriji tikai veidoti sarežģītāki un darbībās bagātāki. Disnejam var piešķirt galveno lomu tādu popkultūras ikonisku tēlu radīšanā kā, piemēram, Mikipele (Mickey Mouse), Donalds Daks (Donald Duck), Dambo (Dumbo), Karalis Lauva (Lion King), Pluto (pluto), Gūfijs (Goofy) – un šie ir tikai daži no visiem Disneja iedzīvinātajiem tēliem. Tāpat arī viņš animācijā atdzīvināja daudzas klasiskas pasakas, kā, piemēram, brāļu Grimmu “Sniegbaltīti” un “Pinokio” – bieži vien šīs pasakas cilvēkiem vairāk asociējas tieši ar Disneja animāciju, nekā oriģinālo stāstu.

  • Daži no Valta Disneja radītajiem tēliem – Donalds Daks, Mikipele, Dambo

1928. gadā Disnejs izveidoja animācijas filmu “Tvaikonis Villijs” (“Steamboat Willie”). Šī tiek uzskatīta par pirmo animāciju, kurā skaņa ir apvienota ar attēlu, tas ir, skaņa un attēls ir uz vienas un tās pašas lentes. Šajā melnbaltajā, 7 minūtes un 23 sekundes garajā animācijā redzams gan tas, cik animētās kustības ir kļuvušas plastiskas, gan – cik notikumi ir asprātīgi un cik rūpīgi izstrādāts ir galvenā varoņa tēls.

  • Plakāts animācijas filmai “Tvaikonis Villijs”, 1928

www.youtube.com/watch?v=BBgghnQF6E4

Kā otru lielo stūrakmeni Disneja animācijas vēsturē noteikti ir jāpiemin 1937. gadā radītā animācijas filma “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši” (“Snow White and the Seven Dwarfs”). Šī animācija ir īpaša ar to, ka tā ir pasaulē pirmā pilnmetrāžas (vismaz 70 minūtes gara) animācijas filma.

  • Kadrs no animācijas filmas “Sniegbaltīte un septiņi rūkīši”, 1937

Ir viegli saskatīt to, cik izteikti šo deviņu gadu gaitā (skaitot no “Tvaikoņa Villija”) ir attīstījusies zīmējuma un kustību kvalitāte – cik reālistiski un gleznieciski ir foni, cik kvalitatīvs ir zīmējums un kustības. Katrs kadrs tika zīmēts un gleznots, lietojot tušu un krāsas.

Tomēr Disnejs nebija gluži vienīgais, kurš piedalījās tā laika lielajā animācijas uzplaukumā – bija (un vēl arvien ir) arī daudzas citas animācijas studijas. Nedrīkst nepieminēt, ka 1930. gadā, atkal Amerikā, tika nodibināta animācijas studija “Warner Brothers cartoons”.

  • Klasiskais “Warner Brothers” logo un viņu slavenākie varoņi

Warner Brothers ir radījuši tādus visā pasaulē zināmus animācijas tēlus, kā, piemēram, Blīkšķu Bannijs (“Bugs Bunny”) un Dafijs (“Daffy Duck”), kā arī Koijots un Ceļa Skrējējs (“Wile E. Coyote and The Road Runner”).

Kā trešo nozīmīgāko tā laika animācijas studiju jāpiemin “Metro- Goldwyn - Mayer”, kura ir iedzīvinājusi ikoniskos un vienmēr populāros tēlus “Tomu un Džeriju” (“Tom and Jerry”)

  • Kadrs no animāciju īsfilmu sērijas “Toms un Džerijs”, 1947

Runājot gan par “Tomu un Džeriju”, gan par “Blīkšķu Banniju” un citām 40. un 50. gados radītajām sērijveida īsfilmām, attiecīgi jau jāpievēršas kustīgā attēla dizaina vēstures nākamajai sadaļai – televīzijai. Tā lielā mērā pārveidoja animācijas uzbūvi un stilistiku, un to ir grūti salīdzināt ar klasiskām animācijas “zelta laikmeta” filmām kā, piemēram, “Sniegbaltīti un septiņi rūķīši”. Turklāt tieši šīs jautrās sērijveida animācijas īsfilmas bija tās, kuras “zelta laikmeta” kinoteātra animācijas filmas nocēla no saviem augstumiem, jo cilvēki ļoti sāka pierast pie vieglās dzīves ar krāsu televizoru un animāciju seriāliem.