Laika gaitā kustīgā attēla raksturlielumi ir nemitīgi mainījušies un attīstījušies – gan attēla formātā, gan izšķirtspējā, gan krāsās un kvalitātē.

Visvieglāk izsekot attēla formāta izmaiņām ir, ja analizē televīzijas attēla attīstību. Līdz pat 21. gadsimta sākumam visaktuālākais bija attēls proporcijās 4:3. Tomēr 21. gadsimta sākumā aizvien populārāks kļuva formāts 16:9, un mūsdienās vecais 4:3 standarts vairs praktiski netiek lietots. To mēs spilgti varam novērot arī animācijas filmu vēsturē – 20. gadsimta animācijas visbiežāk tika veidotas attēla proporcijās 4:3, bet pēdējā desmitgadē tās gandrīz vienmēr ir 16:9. Tas pats attiecas arī uz spēlfilmām un cita veida video darbiem.

• 4:3 kadra formāta piemērs no 1947. gada animācijas “Toms un Džerijs”.
• 16:9 kadra formāta piemērs no 2007. gada animācijas “Persepolis”.

Šīs izmaiņas var izskaidrot gan ar tehnoloģiskiem apsvērumiem (garenāka formāta ekrānus ir tehnoloģiski vieglāk izgatavot), gan kompozicionālām vērtībām (4:3 formāts ir nepateicīgāks kompozicionāli veiksmīgiem attēla risinājumiem nekā formāts 16:9, jo ir ļoti tuvs kvadrātam), gan arī cilvēka redzes uztveres īpatnībām (attēla uztvere horizontālā līmenī ir daudz plašāka, nekā vertikālā).

Otrs lielums, ar kuru var raksturot kustīgā attēla kvalitāti, ir izšķirtspēja. Mūsdienu attēla izšķirtspēju mēra pikseļos. Piemēram, ja tiek rakstīts “640x480 pikseļi”, tad tas nozīmē, ka attēlā ir 640 vertikālas un 480 horizontālas rindas ar pikseļiem. Ir svarīgi gan tas, kādā izšķirtspējā ir filmas materiāls, gan, protams, arī tas, kāda ir filmas demonstrācijas ekrāna izšķirtspēja – šiem abiem lielumiem ir vēlams būt saskaņotiem, lai nav, piemēram, tā, ka filma ir izveidota ļoti augstā izšķirtspējā, bet ekrāns diemžēl šo kvalitāti nav spējīgs parādīt.

ikselis ir attēla vismazākais elements – viens un atsevišķs krāsas punkts ekrānā, kas kopā ar pārējiem attēla pikseļiem rada ilūziju par viendabīgu attēlu. Pikseļu daudzumu attēlā apzīmē ar dažādām burtu apzīmējumu kombinācijām.

Populārākās kustīgā attēla izšķirtspējas mūsdienās ir šādas:
• QVGA – 320x240 pikseļi (formāts 4:3)
• VGA - 640x480 pikseļi (formāts 4:3)
• NTSC – 720x540 pikseļi (formāts 4:3)
• PAL – 768x576 pikseļi (formāts 4:3)
• SVGA – 800x600 pikseļi (formāts 4:3)
• HD 720 – 1280x720 pikseļi (formāts 16:9)
• HD 1080 – 1920x1080 pikseļi (formāts 16:9)
• 4K – 4096x2160 pikseļi (formāts 16:9)

Augšpusē redzamajā tabulā uzskatāmi redzams, cik strauji pēdējās desmitgadēs ir attīstījusies video izšķirtspēja, jo, piemēram, HD izšķirtspējas standarts televizoros tika ieviests tikai 2005. gadā. 4K izšķirtspēja gan ir radīta salīdzinoši pavisam nesen, un vēl nav pilnībā iegājusi globālajā tehnoloģiju apritē. No šīm 8 izšķirtspējām šobrīd visaktuālākās ir abas divas HD izšķirtspējas (HD – angliski “high definition”, jeb latviski “augsta izšķirstpēja” ). Mūsdienās lielākā daļa no animācijām tiek radītas tieši kādā no šīm divām attēla izšķirtspējām, un šī brīža standartiem tā ir pilnībā atbilstoša kvalitāte.