Saprotams, ka, runājot par kustīgā attēla pirmsākumiem, ir grūti runāt par tā dizainu – tas bija tehnisko eksperimentu laiks, un par attēla mākslinieciskajām un dizaina kvalitātēm tobrīd neviens vēl nedomāja.
Apskatot “kustīgā attēla” pirmsākumus, ir jāielūkojas tā radīšanas laikā 19. gadsimta beigās, ko īsti nevar ievietot ne kino, ne animācijas kategorijā. Tas bija liels eksperimentu un jaunatklājumu laiks, kas tehniski nebija nekas cits kā animācija, bet tomēr bieži vien tiek saukts arī par kino rašanās laiku. No tā mēs varam secināt, ka gan animācijai, gan kino ir vienas un tās pašas “saknes”, kuras vēlāk izauga par diviem spēcīgiem un atšķirīgiem mākslas veidiem – kino (filmēts materiāls) un animāciju (zīmēts materiāls).
Mūsdienās ir grūti noteikt precīzu gadu un mākslinieku (šajā gadījumā gan to varētu saukt arī par zinātnieku), kurš bija pirmais un īstais kustīgā attēla atklājējs, taču visbiežāk tiek uzskatīts, ka tieši 19. gs. deviņdesmitie gadi ir tā revolucionārā desmitgade, kad aizsākās kino vēsture ar tādām personībām kā brāļiem Lumjeriem (Lumiere Brothers), Tomasu Alvu Edisonu (Thomas Alva Edison), Robertu V.Paulu (Robert W. Paul), Džordžu Mēliesu (Georges Méliès) un daudziem citiem viņu laika biedriem. Šajā laikā īsfilmu garums vēl nepārsniedza 15-30 sekundes, kas, protams, bija ļoti maz, bet tas bija maksimālais, ko ar tā laika tehnoloģijām varēja izdarīt. Kā zināmāko no tā laika īsfilmām (bieži vien tiek uzskatīta arī par pirmo filmu) droši vien ir jāpiemin brāļu Lumjeru 1895. gadā prezentēto īsfilmu “Vilciena ierašanās” (“Arrival of a Train”). Jāatzīst, ka šajā īsfilmā (un arī lielākajā daļā tā laika kustīgā attēla eksperimentos) tika visai maz pievērsta uzmanība tādām kinomākslā svarīgām kvalitātēm kā scenārijs un aktierspēle. Šajā laikā vēl visi bija pārāk saviļņoti par jauno kustīgā attēla tehnisko revolūciju, lai par to domātu.
- Kadrs no īsfilmas “Vilciena ierašanās”, 1895
Tomēr ne tikai 19. gadsimta pēdējā desmitgadē, bet arī iepriekš – šī gadsimta vidū – notika daudzi interesanti eksperimenti ar iespējām parādīt kustīgu attēlu. Kā, piemēram, 1877. gadā slavenais franču izgudrotājs Čārlzs Emīls Reinauds (Charles-Émile Reynaud) izgudroja tam laikam revolucionāru ierīci – praksinoskopu (praxinoscope) – , ar kura palīdzību varēja skatīties primitīvu, apmēram 20 kadrus garu animāciju. Šis darbs bieži tiek uzskatīts par pirmo radīto animāciju.
- 1877. gadā radītais praksinoskops
Ļoti interesanta arī ir vācu izgudrotāja Ottomāra Anšhūtza (Ottomar Anschutz) 1887. gadā radītā ierīce, ar kuru viņš ierobežotai publikai ar liela rata un gaismas palīdzību demonstrē kustīgo attēlu, šajā gadījumā- skrienošu zirgu (attēlā pa kreisi). Līdzīgu tehnoloģiju, attēlojot dejotājus, 1893. gadā pielietoja arī angļu fotogrāfs Edvards Maibridžs (Eadweard Muybridge) (attēlā pa labi).
