Televīzija rosināja lielas izmaiņas kustīgā attēla attīstībā. No vienas puses, tā radīja samērā lielu finansiālu krīzi kino jomai, jo sāka strauji izkonkurēt kinoteātrus: cilvēki sāka dot priekšroku sēdēšanai dīvānā pie televizora, nevis iešanai uz kinoteātri. No otras puses – tā tieši stimulēja kustīgā attēla attīstību, jo kino industrija bija spiesta attīstīties, lai noturētos “virs ūdens”. Ja nebūtu televīzijas, iespējams, ka mēs kinoteātros vēl arvien skatītos melnbaltu attēlu ar nekvalitatīvu skaņu.

Televīzijas jēdziens un eksperimenti radās jau 19. gadsimta beigās, taču kā mūsdienu televīzijas ēras sākumu mēs varam nosaukt 20. gadsimta piecdesmitos gadus. Šajā desmitgadē ar televizoru aprīkotu mājsaimniecību skaits pieauga no 1 līdz 50 miljoniem. Sākumā televīzija bija melnbalta – krāsainā televīzija un televizori pasaulē strauji ienāca tikai sešdesmitajos gados.

• 50.,60.,70. gados televizors tika veidots kā interjera priekšmets, kas bieži vien bija ar augstvērtīgu dizainu
• Dažādi piemēri no televīzijā lietotiem testa attēliem brīžos, kad nenotiek translācija. Labajā apakšējā attēlā: televizora kadrs, kad netiek saņemts televīzijas signāls.

Nozīmīga televīzijas sastāvdaļa ir dažādi raidījumi un tiešraides, piemēram, ziņu raidījumi vai TV šovi. Šeit arī varam sākt runāt par televīzijas attēla dizainu, kas daļēji ir saistāms arī ar interjera dizainu.

• Dažādi piemēri no mūsdienu TV spēļu un ziņu raidījumu dizaina

Mūsdienas televīzija ir ļoti attīstījusies – pasaule ir pārgājusi uz kvalitatīvu digitālo televīziju. Vairumā attīstīto valstu ir iespējams pieslēgt arī interaktīvo televīziju, kurā ir iespējams noskatīties raidījumu atkārtojumus un nomāt filmas.