Sintētika - viegli mazgājami un ātri žūstoši audumi. 50. gados parādās viegli notecināmi kokvilnas un akrila sajaukumi. Attīstot šo iespēju, pēc tam tika izgudrota poliestera šķiedra, kas ļāva veidot vēl ātrāk žūstošus audumus. Sintētika mazgājot nezaudē krāsu spilgtumu un parasti to nav nepieciešams gludināt.

60. gados no mākslīgām šķiedrām Dynel un Teclan radīja mākslīgās kažokādas. Svingojošās Londonas stilīgās meitenes nēsāja viegli noslaukāmus apģērbus no PVC un vinila. Poliestera šķiedra dakrons nodrošināja žilbinoši košas krāsas. Sadarbībā ar modes māksliniekiem, piemēram, Mēriju Kvontu, tekstilražotāji popularizēja jaunos audumus un šķiedras.

• Kosmosa ēras kleita, Pako Rabana
• Minikleitas, Mērija Kvanta
• Pastasas kleita, 1966
• Kosmosa ēras tērps, Pjērs Kardēns

Gadsimta beigās sintētiskās šķiedras sāka pievienot dabiskajām, padarot audumu izturīgāku, elastīgāku un neburzīgāku, bet neizmainot tā raksturīgo izskatu un saglabājot arī dabiskumu. Sporta apģērbā un apakšveļas ražošanā ieviesa vieglu un izturīgu mikrošķiedru – t.s. „otro ādu”, kas ir viegli kopjama, elastīga, izturīga.

• Mikrošķiedras apakšveļa
• Mikrošķiedras sporta apgerbs
• Mikrošķiedras “otrās adas” T krekls