Iedvesma un ideja

Pirmais, ar ko sākas animācijas (un jebkura cita radoša darba) radīšana, ir idejas atrašana, ja vien, protams, tā nav jau atrasta. Ir daudzi veidi, kur smelties idejas, un kā tās attīstīt. Katram māksliniekam, protams, ir arī savi, unikāli, tieši viņam piemēroti un laika gaitā attīstīti paņēmieni, kur un kā viņš rod un attīsta idejas, taču ir arī daži universāli veidi.

 

Pirms sākt konkrētāk runāt par animācijas ideju, ir vērts nedaudz pieskarties ideju oriģinalitātei. Ir pieņemts uzskatīt, ka ir vēlams atrast kādu oriģinālu, unikālu un nekad nebijušu tēmu, kas radītu skatītājā lielu pārsteigumu. Tomēr nekad nevaram būt pārliecināti, ka par mūsu izvēlēto tēmu tai pašā laikā nav iedomājušies vai jau radījuši arī citi animatori (it sevišķi, ja tās ir laicīgas un aktuālas tēmas). Piemēram - mākslinieks ir izdomājis, ka veidos animāciju, kuras tēma būs viedtālruņu lielā ietekme uz cilvēku ikdienu. Ļoti iespējams, šajā pašā brīdī kaut kur pasaulē vienlaicīgi jau vismaz simts citi animatori savās darbistabās aizgrābti veido savas animācijas par tieši šo pašu tēmu, domājot, ka ir iedomājušies kaut ko unikālu. Šī iemesla dēļ, iespējams, par idejas un tēmas oriģinalitātes meklējumiem vēl būtiskāka ir paša autora unikālā uztvere un tēmas interpretācija – tas, kā viņš to redz, izjūt un kā viņš šo tēmu mums pasniedz. Ne vienmēr neatlaidīgi vajag meklēt “KO”, bet gan vairāk domāt- “KĀ”.

 

Atgriežoties pie ideju meklēšanas, pirmais veids, ko ir vērts izmēģināt, ir meklēt idejas savā prātā. Izklausās viegli, bet tas bieži nemaz tā nav. Ko mums tur meklēt? Varbūt pagātnē ir bijis kāds interesants atgadījums, ko varētu ilustrēt animācijā. Varbūt ir gadījies dzirdēt kādu interesantu frāzi, no kuras varētu izveidot animācijas tēmu. Varbūt ir sanācis ieraudzīt kādu interesantu objektu vai tā darbību. Jebkurā dzīves situācijā un notikumos slēpjas kāda ideja scenārijam – vajag tikai spēt tās saskatīt.

 

 

Otrs veids, kā meklēt idejas, ir izpētes jeb iedvesmošanās paņēmiens. Tas nav jāsaprot kā kaut kā kopēšana – tā tas gluži nav. Tomēr nav arī nekas pārlieku nosodāms, ja iepatīkas kāda cita animatora veikums vai idejas, un jūs tās izmantojat savā animācijā – tikai, protams, autora cieņas robežās. Izpētes paņēmiens bieži vien ir ļoti noderīgs un iedvesmojošs. Jebkurā gadījumā, pirms kāda darba uzsākšanas ir nepieciešams veikt šīs jomas izpēti. Viss, kas ir vajadzīgs – dators ar interneta pieslēgumu. Dažādos video saitos (piemēram, Youtube.com un Vimeo.com) ir iespējams apskatīt ļoti daudz amatieru un profesionāļu animācijas, un, ļoti ticams, ka kaut kas no tā visa jūs iedvesmos kādai animācijas idejai.

 

Trešais veids ir vērošana – vienkārši izejiet laukā un vērojiet visu, kas ir jums apkārt. Vērojiet ēkas, cilvēkus, dabu, priekšmetus, skatlogus un reklāmas – visu, kas ir jums apkārt. Iespējams, jūs ātri vien atradīsiet kādu ideju animācijas īsfilmai. Ņemiet līdzi fotoaparātu vai viedtālruni un fotografējiet visu, kas jums šķiet interesants.

 

Piemēram atspoguļoti pieci animatora ideju meklējumi dažāda veida animācijas īsfilmām 15 minūšu garas pastaigas laikā pa tuvējo apkaimi:

​

1.”Ieraugot uz ietves šīs pēdējās un vientuļās rudens lapas, man ienāca prātā ideja par stopkadru (stop-motion) veida animāciju, kur varētu apspēlēt īsu, mīlestības caurvītu drāmu par šo pēdējo divu lapu izdzīvošanu un ziemas mitekļa meklējumiem. Varbūt kādu lomu varētu iedot arī šai pudeles korķīša plastmasiņai – varbūt tas varētu būt kāds maģisks rīks, kas palīdzētu lapām izglābties... Varbūt zem akmens...

​

2. Ievērojot to, cik pilsētvidē ir daudz dažādu tekstūru un ritmu, ienāca prātā ideja izveidot abstraktu, grafisku animāciju apspēlējot šīs visur apkārt esošās urbānās tekstūras.

​

3. Ieraugot šīs dažādās ceļazīmes, iedomājos, ka varētu izveidot vienkāršu Flash animāciju, kuras galvenie varoņi būtu ceļa zīmēs redzamie varoņi un simboli. Nosaukums varētu būt “Dzīve zīmēs”.

​

4. Ievērojot šo “Skārdnieku darbnīca” uzrakstu, iedomājos, ka varētu tradicionālās animācijas tehnikā izveidot mazu, jautru un kolorītu etīdi par notikumiem darbnīcā.

​

5. Savukārt, šo neganti lielo smilšu kaudzi uztvēru kā nepārprotamu mājienu tam, ka man ir jāizveido animācija, izmantojot smiltis kā materiālu. Kā, piemēram, to dara šī Ukrainas māksliniece Ksenija Simonova.” Kadrs no Ksenijas Simonovas smilšu animācijas videoskatīties šeit

Nerunājot tikai par animācijas filmu idejām, bet arī par kino scenārijiem kopumā – efektīvs veids, kā sameklēt idejas, ir paņemt tukšas papīra lapas un pusstundu nepārtraukti rakstīt visu, par ko domājat. Pilnīgi visu - neko necenzējot vai neanalizējot. Šajā domu un vārdu “kokteilī” noteikti atradīsies kāda laba ideja.

 

Bieži vien pēc idejas izdomāšanas tiek uzrakstīts īss animācijas filmas apraksts jeb SINOPSE. Tas tiek darīts gan, lai animators pats sev skaidri noformulētu filmas ideju, gan arī, lai ideju vajadzības gadījumā varētu prezentēt kādai citai personai. Īsa, vienkārša sinopse izskatās apmēram šādi:

 

“Pēdējās”

 

Īsa drāma par divu pēdējo, vēl neaizslaucīto rudens lapu izdzīvošanu. Īsfilmas idejas pamatā ir šo divu koka lapu traģiskā mīlestība un bailes tapt aizslaucītām un izmestām mēslainē līdzīgi, kā tas jau ir noticis ar visiem viņu draugiem un radiem. Nemitīgi centieni vēl kaut nedaudz izbaudīt vienam otru un saules starus. Viņas izmisīgi meklē patvērumu no sētnieka bargās slotas, līdz atrod brīnumainu ierīci pudeles korķa izskatā. Šī ierīce spēj darīt brīnumus – pacelt priekšmetus un bīdīt akmeņus, gluži kā burvju nūjiņa. Tādā veidā tiek atrasts akmens, zem kura lapas ar brīnumainā korķīša palīdzību var veiksmīgi  paslēpties, kamēr sētnieks aiziet. Filmas izskaņā uzsnieg sniegs, ieskauj akmeni baltā segā un lapas aizmieg ziemas miegā – uz mūžīgiem laikiem kopā, zem akmens.