Ievads

Scenārijā tiek ietverts viss animācijas filmas saturs, ideja un sižets. Tajā ir visa animācijas jēga un “mugurkauls”. Jebkuras animācijas radīšana ir jāsāk ar idejas, tēlu un skiču izveidošanu – tas viss kopā veido scenāriju. Šī animācijas radīšanas daļa bieži vien aizņem daudz vairāk laika nekā pašas animācijas izveidošana un montāža.

 

Jāsāk ar to, ka animācijas īsfilmas idejas un scenārija izveidošanai ir samērā maza līdzība ar spēlfilmas kino scenārija rakstīšanu, jo nav jāstrādā ar aktieru grupu un reālu vidi. Turklāt, ņemot vērā, ka šis mācību materiāls galvenokārt paredzēts cilvēkiem bez īpašām priekšzināšanām un pieredzes, tad, vēl jo vairāk, mēs nevaram koncentrēties uz klasiskiem komerciālās animācijas idejas un scenārija likumiem, bet gan pievērsties tieši amatieru un nekomerciālās animācijas radīšanai. Ja komerciālajā animācijā (it īpaši pilnmetrāžas filmās) vēl pastāv dažādi dramaturģiski klasiski paņēmieni, kas lielā mērā sasaucas arī ar kino rakstīšanu, piemēram, kā veiksmīgi noturēt skatītāja uzmanību ar “labā un ļaunā” cīņu vai izveidot dramaturģisku kāpinājumu un atrisinājumu, tad amatieru un nekomerciālajā animācijā šādi likumi praktiski nepastāv un arī nav nepieciešami.

 

Varbūt rodas jautājums, kāpēc šāds apgalvojums? Tādēļ, ka nekomerciālajā animācijā visbiežāk netiek un arī nav vēlams izvirzīt pašmērķi “izpatikt” maksimāli lielai skatītāju auditorijai, vai arī pēc iespējas vairāk nopelnīt, kā tas, saprotams, bieži notiek komerciālajā animācijā, kā piemēram, ar Holivudā radītajiem animācijas darbiem. Nekomerciālajā un amatieru animācijā autors vairāk koncentrējas uz savu, unikālu pasaules uztveri, savu vēstījumu un ideju. Vai pat, kā tas bieži notiek amatieru animācijā – sākumā cenšas tikai aptvert un izmēģināt kādu no animācijas tehnikām, nekoncentrējoties tik ļoti uz idejisko saturu, par ko nebūt nevajag kautrēties – tā ir normāla izaugsmes sastāvdaļa.

 

Šis fakts vienlaicīgi apgrūtina un arī ļoti atvieglo izklāstu par animācijas scenārija izveidi, jo šajā gadījumā ir lieki iedziļināties klasiskos dramaturģiskos likumos, kā piemēram, Aristoteļa rakstos. Tā vietā koncentrēsimies uz to, kur smelties iedvesmu, kā “apaudzēt” ideju, vai tieši otrādi – kā to “iztīrīt no liekā”. Apskatīsim to, kā pierakstīt un uzskicēt savu animācijas ideju un scenāriju. Domāsim par idejas oriģinalitātes nozīmi un autora individuālo vēstījuma lomu.

 

Ja jūs esat nolēmuši sākt veidot savu pirmo animāciju, tad atcerieties arī to, ka bieži vien pārāk augstu mērķu izvirzīšana darba procesam un rezultātam tikai traucē. Nav par visām varītēm jācenšas uzreiz radīt kaut ko pasaulē vēl nekad neredzētu un inovatīvu. Ja tas tomēr izdodas, tas, protams, ir labi, bet, ja nē, tad ziniet – tas ir tikai normāli. Bieži vien, ja audzēkņi jau pašā sākumā sev ir izvirzījuši pārāk ambiciozus mērķus, seko ātra vilšanās un “animatora karjerai” tiek atmests ar roku. Atcerieties, ka animācijas radīšana ir tehniski un idejiski sarežģīts un laikietilpīgs process, tādēļ ir lieki gaidīt, ka ar savu pirmo animāciju iegūsiet lielus panākumus – uztveriet to vairāk kā treniņu vai pat kā iesildīšanos un izstaipīšanos  pirms paša treniņa.