Mūsdienās ir izveidojušies un attīstījušies ļoti daudzi tehnoloģiski veidi, kā izveidot animāciju. Tie ir tik dažādi un arī savstarpēji saistīti, ka ir grūti tos iedalīt kādās konkrētās kategorijās. Bieži vien, lai radītu animācijas filmu, tiek apvienoti gan klasiskie, gan modernie paņēmieni. Mākslinieks var izvēlēties, vai veidot animāciju, izmantojot laika pārbaudi izturējušus paņēmienus, vai arī izmantot datora dotās iespējas. Iespējams, ka nav tik lielas nozīmes, kā mēs to radām, jo galvenais ir, ko mēs radām – neatkarīgi no izmantotajiem paņēmieniem. Ja animatoram izdodas savu iztēles ieceri materializēt vienlīdz labi, izmantojot gan datora programmatūru, gan klasisko tehniku, tad nav nekas nosodāms, ja mākslinieks nosliecas par labu datora palīdzībai, jo tādā veidā darbs rit daudz ātrāk. Tomēr liela daļa mūsdienu animatoru ir uzticīgi klasiskās animācijas tehniskajiem paņēmieniem, jo tie rada lielāku grafisko dziļumu un vizuālo pievilcību, kaut arī tas prasa daudz reiz lielāku laiku un darbu. Mūsdienās ir arvien grūtāk vizuāli atšķirt, kurš darbs ir veidots, izmantojot datoru un kurš- nē. Jāpiezīmē, ka pat tad, ja animators ir izvēlējies strādāt ar klasiskās animācijas paņēmieniem, piemēram, zīmējot katru kadru ar roku, safotografētais materiāls tiks montēts, lietojot datora programmatūru. Šodien praktiski neviena animācija vairs netop, izmantojot tikai analogās tehnoloģijas, kad attēls tiek fotografēts uz filmas.

Šajā animācijas tehnisko paņēmienu aprakstā mēs īsi ieskatīsimies šodien aktuālajos veidos, kā radīt animāciju, kuros ietilpst gan klasiskās animācijas tehniskās vērtības, gan datora sniegtās iespējas.