Animācijas "zelta gadi"

Aprakstot 20. gs. 30.-60. gadu animācijas uzplaukumu, jeb “zelta gadus”, faktiski ir jārunā tieši par “animācijas ģēniju” un kultūras ikonu Valtu Disneju.

 

Amerikāņu mākslinieks Valts Disnejs (Walt Disney) 20. gadu otrajā pusē aizsāka jaunu ēru animācijas mākslā un dizainā. Viņš bija ne tikai ļoti talantīgs mākslinieks, bet arī lielisks producents un uzņēmējs. Disnejs izveidoja jaunu animācijas industriju, to attīstot pavisam citā līmenī. Animācija ieguva nebijušu kvalitāti – zīmējumi kļuva daudz reālistiskāki un plastiskāki, filmas kļuva garākas, un scenāriji tikai veidoti sarežģītāki un darbībās bagātāki. Disnejam var piešķirt galveno lomu tādu popkultūras ikonisku tēlu radīšanā kā, piemēram, Mikipele (Mickey Mouse), Donalds Daks (Donald Duck), Dambo (Dumbo), Karalis Lauva (Lion King), Pluto (pluto), Gūfijs (Goofy) – un šie ir tikai daži no visiem Disneja iedzīvinātajiem tēliem. Tāpat arī viņš animācijā atdzīvināja daudzas klasiskas pasakas, kā, piemēram, brāļu Grimmu “Sniegbaltīti” un “Pinokio” - bieži vien pat šīs pasakas cilvēkiem vairāk asociējas tieši ar Disneja animāciju, nekā oriģinālo stāstu.

​                

 

 

Daži no Valta Disneja radītajiem tēliem –

 Donalds Daks, Mikipele, Dambo.

 

 

 

1928. gada animācija"Tvaikonis Villijs".skatīties šeitValts Disnejs ir dzimis 1901.gadā – tātad, viņš bija tikai 27 gadus jauns, kad 1928. gadā jau ieguva pasaules slavu ar savu animāciju “Tvaikonis Villijs” (“Steamboat Willie”), kurā galvenajā loma bija mums labi zināmā Mikipele, jeb Mikijs, kā arī viņa draudzene Minnija. Šī tiek uzskatīta par pirmo animāciju, kurā skaņa ir apvienota ar attēlu, tas ir, skaņa un attēls ir uz vienas un tās pašas lentes. Šajā melnbaltajā, 7 minūtes un 23 sekundes garajā animācijā redzams gan tas, cik animētās kustības ir kļuvušas plastiskas, gan- cik notikumi ir asprātīgi un cik rūpīgi izstrādāts ir galvenā varoņā tēls.

 

Kā otru lielo stūrakmeni Disneja animācijas vēsturē noteikti ir jāpiemin 1937.gadā radītā animācijas filma “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši” ( “Snow White and the Seven Dwarfs”). Šī animācija ir īpaša ar to, ka tā ir pasaulē pirmā pilnmetrāžas (vismaz 70 minūtes gara) animācijas filma. Pretēji apkārtējo, tai skaitā industrijas kolēģu lielajai skepsei par šāda garuma animācijas filmas tapšanu, Kadrs no animācijas filmas"Sniegbaltīte un septiņi rūķīši", 1937skatīties šeitDisnejs spītīgi pierādīja pretējo, un 83 minutes garā filma ieguva milzīgus panākumus. No tā laika pilnmetrāžas animācijas filmas ir bieža parādība kino un kustīgā attēla pasaulē.

 

Ir viegli saskatīt to, cik izteikti šo deviņu gadu gaitā (skaitot no “Tvaikoņa Villija”) ir attīstījusies zīmējuma un kustību kvalitāte – cik reālistiski un gleznieciski ir foni, cik kvalitatīvs ir zīmējums un kustības. Katrs kadrs tika zīmēts un gleznots, lietojot tušu un krāsas. Protams, jāpiemin, ka visas Disneja radītās un režisētās animācijas filmas ir veidotas klasiskās animācijas tehnikā – katrs kadrs (parasti no 15 līdz pat 25 kadriem sekundē) tiek zīmēts un gleznots atsevišķi. Līdz ar to mēs varam apmēram iztēloties to, cik milzīgs darbs ir jāiegulda, lai radītu pilnmetrāžas animācijas filmu. Protams, Disnejs nestrādāja viens – viņam bija liela studija ar talantīgiem animatoriem, māksliniekiem, skaņu režisoriem un citiem speciālistiem. Disneja studija turpina darbu vēl šodien, taču pats Valts Disnejs aizgāja mūžībā 1966.gadā, atstājot aiz sevis milzīgu mantojumu klasiskās un komerciālās animācijas pasaulē. Viņš ne tikai iedzīvināja savus tēlus animācijas filmās, bet arī radīja komplicētu un visaptverošu animācijas tēlu industriju – gan Disnejlendas atrakciju parkos, gan rotaļlietu un spēļu pasaulē. Tomēr Disnejs nebija gluži vienīgais, kurš piedalījās tā laika lielajā animācijas uzplaukumā – bija (un vēl arvien ir) arī daudzas citas animācijas studijas. Nedrīkst nepieminēt, ka 1930.gadā, atkal Amerikā, tika nodibināta animācijas studija “Warner Brothers cartoons".

 

​

​Klasiskais “Warner Brothers” logo un viņu slavenākie varoņi

Warner Brothers ir radījuši tādus visā pasaulē zināmus animācijas tēlus, kā, piemēram, Blīkšķu Bannijs (“Bugs Bunny”) un Dafijs (“Daffy Duck”), kā arī, protams, Koijots un Ceļa Skrējējs (“Wile E. Coyote and The Road Runner”).

 

Kā trešo nozīmīgāko tā laika animācijas studiju jāpiemin “Metro-Goldwyn-Mayer”, kura ir iedzīvinājusi ikoniskos un vienmēr populāros tēlus “Tomu un Džeriju” (“Tom and Jerry”)

 

Kadrs no animāciju īsfilmas sērijas par Tomu un Džeriju, 1947Runājot gan par Tomu un Džeriju, gan par Blīkšķu Banniju un citiem 40. un 50. gados radītajiem sērijveida īsfilmu tēliem, attiecīgi jau jāpievēršas animācijas vēstures nākamajai nodaļai – animācijai televīzijas laikmetā. Tā lielā mērā pārveidoja animācijas uzbūvi un stilistiku, un to ir grūti salīdzināt ar klasiskām animācijas “zelta laikmeta” filmām kā, piemēram, “Sniegbaltīti un septiņi rūķīši”. Turklāt, tieši šīs jautrās sērijveida animācijas īsfilmas, bija tās, kuras “zelta laikmeta” kinoteātra animācijas filmas nocēla no saviem augstumiem, jo cilvēki ļoti sāka pierast pie vieglās dzīves ar krāsu televizoru un animāciju seriāliem.