Latviešu animācijas vēsture

Latvija jau izsenis ir bijusi bagāta ar talantīgiem animatoriem. Gandrīz katru gadu aizvien vairāk pasaulē izskan latviešu animatoru vārdi. Tieši animācijas ir tas kustīgā attēla veids, kurā latvieši visvairāk nes pasaulē mūsu valsts vārdu. Latvijas animācija pasaulē guvusi  augstāku atzinību kā mūsu spēlfilmas- par spīti tam, ka animācijas žanram salīdzinoši tiek piešķirts daudz mazāks budžets un vērība.

 

 Arnolds BurovsPar Latvijas animācijas pamatlicēju tiek uzskatīts leģendārais Triju Zvaigžņu ordeni saņēmušais Arnolds Burovs (1915-2006). 1966. gadā Rīgas Kinostudijā viņš izveidoja Latvijā pirmo leļļu filmu studiju. Sava mūža laikā Burovs ir izveidojis ap 40 animācijas filmas. Zināmākās no tām ir "Dauka" (1968), "Bums un Piramidons" (1969), "Pasaka par Vērdiņu" (1969), "Kozete" (1977) "Si-si-dra" (1977), "Bimini" (1981), triloģija “Sapnis” (1983). 2013. gadā Madonas novada Vestienas pagastā tika atvērta Arnolda Burova piemiņas māja jeb “Leļļu māja”.

 

 

​Kadrs no leļļu animācijas īsfilmas“Si-si-dra”, 1977Kadrs no leļļu animācijas filmas“Sapnis”, 1983 skatieties šeit skatieties šeit

JRoze Stiebra un Ansis Bērziņša Arnolda Burova darbības lauks bija leļļu animācija, tad par klasiskās jeb zīmētās animācijas spilgtākajiem pārstāvjiem kļuva Roze Stiebra un Ansis Bērziņš, ar kuriem vislielākajā mērā saistās arī ilggadējās animācijas studijas “Dauka” darbība.

 

Filmu studijas "Dauka" darbība sākās 1970. gadā Latvijas Televīzijā, kad Roze Stiebra un Ansis Bērziņš izveidoja multiplikācijas (animācijas) filmu uzņemšanas grupu. Jau no darbības sākotnes tika uzstādīts mērķis- veidot animāciju kā bērnu modernās kultūras sastāvdaļu. Filmu radīšanā piedalījās Latvijas talantīgākie mākslinieki, komponisti, literāti. Labestīgie, darbīgie un radošie studijas "Dauka" animācijas filmu tēli visus šos gadus un arī šodien piedalās Latvijas bērnu ētisko un estētisko uzskatu veidošanā.

 

Studijā "Dauka" uzņemtas vairāk kā 120 animācijas filmas. Filmu pamatā galvenokārt ir latviešu folklora, klasiskā bērniem veltītā literatūra un mūsdienu latviešu autoru sacerējumi. Sākuma periodā studijā "Dauka" uzņēma filmas tikai aplikācijas tehnikā, bet 1983. gadā uzņemta pirmā latviešu zīmētā filma „Kabata" pēc Ojāra Vācieša dzejoļu motīviem. Tādas filmas kā "Zaķīšu pirtiņa", "Kabata", "Neparastie rīdzinieki", "Fantadroms", "Kaķīša dzirnavas", "Ness un Nesija", "Pasaciņas" un daudzas citas ieguvušas dažādu paaudžu bērnu nedalītu atsaucību un kļuvušas par Latvijas animācijas mākslas klasiku. Pirmā studijas "Dauka" pilnmetrāžas filma "Ness un Nesija" (režisori Roze Stiebra un Ansis Bērziņš, 1991. gads) dublēta angļu, franču, japāņu, flāmu un krievu valodās. Filma ieguvusi Latvijas kino augstāko atzinību – balvu Lielais Kristaps. Otrā pilnmetrāžas filma "Kaķīša dzirnavas" (režisore Roze Stiebra) ieguvusi īpaši augstu atzinību pasaules kinofestivālos ASV, Ēģiptē, Somijā, Lietuvā.

 

Plašu popularitāti guva arī animācijas īsfilmu sērija “Fantadroms”- 13 animācijas īsfilmas, kas veidotas no 1985. līdz 1995. gadam.

 

Studijas "Dauka" dibinātājiem un galvenajiem režisoriem Rozei Stiebrai un Ansim Bērziņam piešķirta Latvijas Kultūras Fonda augstākā atzinība- Spīdolas balva „Par profesionālā animācijas kino izveidi Latvijā, cilvēcisko vērtību, labestības un iejūtības veidošanu bērnu apziņā" (1995). Triju zvaigžņu ordenis Rozei Stiebrai piešķirts 2003. gadā, bet Ansim Bērziņam – 2010. gadā.

  skatieties šeit skatieties šeitKadrs no Latvijas pirmās pilnmetrāžas animācijas filmas “Ness un Nessija”, 1991Kadrs no animācijas īsfilmu sērijas “Fantadroms”, 1985

Kadrs no animācijas īsfilmu sērijas “Avārijas Brigāde” skatieties šeitLatvijas animācijas vēsture nebūtu pilnīga arī bez tādiem māksliniekiem kā Māris Putniņš, Jānis Cimmermanis un Nils Skapāns, ar kuriem saistāma deviņdesmitajos gados nodibinātās animācijas studijas “Animācijas Brigāde” darbība, kas vēl šodien veiksmīgi turpina Arnolda Burova iekoptās tradīcijas. Visiem latviešiem ir labi zināmi tādi šīs studijas animācijas seriāli kā "AVĀRIJAS BRIGĀDE"- 26 sērijas (rež. Jānis Cimmermanis), "MUNKS UN LEMIJS"- 11 sērijas (režisori Rauls Šēnbergs, Jānis Cimmermanis, Nils Skapāns, Māris Brinkmanis), "ZVĒRI"- 7 sērijas (režisori Nils Skapāns, Dace Rīdūze, Māris Brinkmanis), "MINIFILMAS" (rež. Nils Skapāns).

 

Starp latviešu animatoru pārstāvēm bez Rozes Stiebras jāpiemin arī šobrīd Ņujorkā dzīvojošā Signe Baumane. Šīs pasaulē zināmās un augsti novērtētās animatores daiļrades vidū ietilpst arī daudzas pieaugušo auditorijai paredzētas īsfilmas, kas Latvijas animācijas pasaulē nav īpaši bieži sastopamas. Viņas animācijas izceļas ar provokatīviem un intīmiem sižetiem.

 Signe Baumane

 

​Kadrs no Signes Baumanes (studija “Dauka”) īsfilmas “Kurpes”, 1993Kadrs no Signes Baumanes īsfilmas“Zobārsts”, 2005 skatieties šeit skatieties šeit

 

 Vladimirs ĻeščovsStarp 21. gadsimta pasaulē zināmākajiem Latvijas animatoriem ir jāierindo godalgotais Vladimirs Ļeščovs. No filmu studijām neatkarīgā animatora filozofiskās filmas izceļas ar ļoti izsmalcinātu grafisko noformējumu – viņš izmanto gan grafītu, gan eļļas krāsas, gan ūdens krāsas, gan arī krāsainos zīmuļus, lai radītu sev vēlamo kadra noformējumu. Ļeščovs 2007. gadā Rīgā nodibināja pats savu animācijas filmu studiju “Lunohod”. Daudzos pasaules animācijas un kino festivālos ir godalgotas tādas Ļeščova animācijas kā “Bezmiegs” (2004), “Zuduši sniegā” (2007), “Spārni un airi” (2009) un citas.

 

​Kadrs no animācijas filmas “Spārni un airi”, 2009 skatieties šeit

Nozīmīgu vietu pasaules animācijas vidē ir iemantojis arī latviešu mākslinieks Jurģis Krāsons ar 2010. gadā tapušo īsfilmu “Norīt krupi”. Pēdējos gados animācijas pasaulē sevi nopietni ir pieteicis mākslinieks Reinis Pētersons, kura 2011. gada animācija “Ursus” ir ieguvusi nozīmīgas balvas dažādos kustīgā attēla festivālos. Abi šie talantīgie mākslinieki ir studējuši Latvijas Mākslas akadēmijā, un viņu darbi ir veidoti klasiskās animācijas tehnikā, panākot grafiski un estētiski izteiksmīgus un interesantus kadrus.

​Kadrs no animācijas īsfilmu sērijas“Avārijas Brigāde”Kadrs no Reiņa Pētersona īsfilmas“Ursus”, 2011 skatieties šeit skatieties šeit