Datorā veidota animācija

Datorā veidotas animācijas ir ieguvušas lielu popularitāti kopš 21.gadsimta sākuma gan starp profesionāļiem, gan amatieriem, jo šai laikā datori kļuva pietiekami veiktspējīgi un salīdzinoši lēti. Jāpiezīmē, ka jebkura mūsdienu animācija ir apstrādāta, lietojot datoru, taču šai nodaļā iepazīsimies ar animācijas tehniku, kuras saturs ir pilnībā veidots datorizēti.

 

Datorā veidota animācija iedalās divos virzienos – divdimensiju (2D) animācijā un trīsdimensiju (3D) animācijā.

 

2D datorā veidota animācija profesionālajā nekomerciālās animācijas vidē tiek diezgan reti izmantota, jo tās attēls ir samērā neinteresants un neizteiksmīgs. To visvairāk izmanto dažādiem internetā ievietotiem reklāmas klipiem (jeb “baneriem”) un dažādām citām ar interneta mājaslapu vidi saistītām sastāvdaļām, kā arī dažādiem komerciāliem animācijas seriāliem.

 

Šīs animācijas tehnikas pamatā ir datorgrafikā zīmēti elementi (pārsvarā vektoru grafikā), kurus animators datorā uzzīmē dažādos stāvokļos, un norādot laika distanci starp šiem stāvokļiem, datora programmatūra automātiski izveido kustības video no viena stāvokļa līdz otram. Šis paņēmiens ir klasiskās animācijas “ātrais variants”, jo animatoram nav pašam jāzīmē kustības starpkadri – to viņa vietā izdara dators. Tomēr, līdz ar to, nav grūti nojaust, ka šāda animācija nav tik aizraujoša kā klasiskā animācija. Šī tehnika bieži vien tiek izmantota ar mērķi paātrināt un vienkāršot animācijas radīšanas procesu.

 

Datorā veidotas animācijas (gan 2D, gan 3D) problēma ir tā, ka tās atveidotā kustība ir nedabiska – dabā neviena kustība nekad nenoris ar konstantu ātrumu un regularitāti. Tādēļ cilvēkam bieži vien šāda animācija šķiet neīsta, atšķirībā no klasiskās animācijas tehnikām, kur kustība vienmēr ir neregulāra, neprognozējama un nevienāda.

 

Kadrs no amatiera veidotas Flash animācijas skatieties šeitTomēr, kā jau tika minēts – animācijas veidošanai datorā ir divas lielas priekšrocības – ātrums un kvalitāte. 2D animācijas izveidošanai ir paredzētas daudzas datorprogrammas. Populārākās no tām ir Adobe Flash un Adobe After Effects. Abas darbojās pēc līdzīga, jau iepriekšminētā, principa. Tomēr, lai veiksmīgi strādātu ar šāda veida datorprogrammām, ir nepieciešamas priekšzināšanas datorgrafikas pamatos – rastra grafikā un vektorgrafikā (lietojot, piemēram, Adobe Photoshop un Adobe Illustrator vai Corel Draw programmas), kas kopā veido jau samērā komplicētu darbību un zināšanu loku.

​Ekrānšāviņš no Adobe Flash datorprogrammas

3D animācijā, kā jau var saprast pēc tās nosaukuma, darbība notiek trīsdimensionālā vidē. Tātad, atšķirībā, piemēram, no Flash animācijas,  kur viss notiek plaknē – 3D animācijā viss notiek telpā. Tas sarežģī darbu ar animācijas veidošanu – ir vajadzīgs gan samērā jaudīgs dators, gan arī diezgan pamatīgas zināšanas datorprogrammās un telpas uztverē. 2D animāciju var izveidot arī amatieris, bet kvalitatīvas 3D animācijas izveide jau prasa  padziļinātas zināšanas.

 

Šodien dažbrīd ir ļoti grūti atšķirt, kura kustība, vide vai elements ir veidots 3D animācijā, un kas ir filmēts reālā vidē. Dažādus 3D animāciju piemērus varat apskatīt sadaļā “Animācijas vēsture un stili”, kur uzskatāmi var redzēt 3D attēla kvalitātes attīstību pēdējās desmitgadēs.

 

Mūsdienās 3D animācijas visbiežāk tiek veidotas ar tādām datorprogrammām kā “Maxon Cinema 4D”, “Autodesk 3ds Max”, “Autodesk Maya” un “Blender”.

 

​Ekrānšāviņš no “Maxon Cinema 4D” datorprogrammas.

 

​Ekrānšāviņš no “Autodesk Maya” datorprogrammas.

 

3D datorprogrammās bieži tiek izmantots paņēmiens, kurā vispirms tiek radīts figūras “skelets” ar visām locītavām, kas pēc tam tiek “apaudzēts” ar ķermeni. Tādā veidā figūras (animācijas tēla) kustības ir reālistiskas un loģiskas, jo programmatūra ļauj ķermenim kustēties tikai šī “skeleta” iespēju robežās. Piemēru var apskatīt arī augšpusē ievietotajā ekrānšāviņā no “Autodesk Maya” datorprogrammas.

 

Mūsdienu 3D datorprogrammas ir spējīgas attēlot kustību, balstoties uz dažādiem fizikas mehānikas likumiem, piemēram, gravitāciju, elastību, enerģijas un spēka nezūdamības likumu utt.

 

​Dažādi piemēri ar fizikas likumiem 3D animācijās.

3D animāciju bieži izmanto arī, lai izveidotu dažādus animētus fonus filmētā materiālā. Tas tiek darīts, jo bieži vien ir nesalīdzināmi vieglāk izveidot mākslīgu fonu 3D datorprogrammās, nekā nofilmēt to realitātē. Filmējot cilvēkus, fonā atrodas vienkrāsaina (visbiežāk zaļa vai zila) siena, un pēc tam, lietojot dažādas video apstrādei paredzētas datorprogrammas, šī viendabīgā fona krāsa tiek aizstāta ar 3D animāciju. Šis process notiek salīdzinoši vienkārši – datorprogramma “izdzēš” no video attēla visu to daļu, kurā atrodas šī fona krāsa (zaļā vai zilā), un aizvieto to ar citu attēlu. Zaļās vai zilās krāsas izvēle balstās uz to, ka šīs krāsas cilvēka ķermenī ir vismazāk. Ja, piemēram, fonā būtu sarkanā krāsa, tad datorprogramma “izdzēstu” no attēla ne tikai fonu, bet, piemēram, arī cilvēka lūpas, jo tās ir sarkanas. Šāds paņēmiens mūsdienās tiek ļoti bieži izmantots gan kino, gan televīzijas raidījumos, gan, piemēram, dažādos mūzikas video darbos, līdzīgi kā zemāk apskatāmajā piemērā.

 

​Piemērs ar to, kā vācu  rokgrupas “Zwischenräume” mūzikas video klipā zils fons tiek pilnībā aizvietots ar 3D animāciju.

​