ANIMĀCIJAS PAMATI

TEHNISKIE

PAŅĒMIENI

Ievads

Klasiskā animācija

Leļļu animācija

Stopkadru (“stop motion”)animācija

Datorā veidota animācija

Kadra formāts, kvalitāte un izšķirtspēja

Skaņa

Montāža

Leļļu animācija

Leļļu animācija ir praktiski tikpat sena kā klasiskā animācijas tehnika. Leļļu animācijas izveidošana ir ļoti interesants un sarežģīts darbs. Šīs animācijas tehnikas priekšrocība ir tā, ka tās attēls ir telpisks un “dzīvs”, jo tiek attēloti un iekustināti reāli objekti. Savā ziņā, tā ir kā priekštecis 3D animācijai, jo abās tehnikās tiek kustināti telpiski objekti; leļļu animācijā tie ir reāli, eksistējoši objekti, bet 3D animācijā viss notiek virtuālā vidē. Leļļu animācijas galvenā būtība ir tāda: katra kadra tapšanai lelles poza vai novietojums tiek nedaudz izmainīts, un katras kustības izmaiņa tiek fotografēta ar fotoaparātu. Pēc tam visi šie attēli datorā tiek samontēti viens aiz otra, tādejādi izveidojot video failu, kas rada ilūziju par reālu lelles kustību.

 

Leļļu animācija vienmēr ir vizuāli viegli uztverama un skaidra. Tomēr, atšķirībā no klasiskās animācijas tehnikas, leļļu animācijā māksliniekam ir stipri ierobežotākas iespējas izpaust savu fantāziju un radošo garu, jo ir jāaprobežojas ar to, ko var izveidot telpā.

 

Klasiskajā leļļu animācijā visas darbības vienmēr notiek scenogrāfiski izveidotā vidē ar speciāli izgatavotām lellēm. Viss notiek kā miniatūrā teātra izrādē. Kā piemēru varam aplūkot populārā leļļu animācijas seriāla “Aitiņa Šons” studijas vidi:

 

 

Pati animācijas uzņemšana prasa salīdzinoši mazāku laiku nekā tas ir zīmētajā animācijā, toties tā prasa daudzreiz lielāku sagatavošanos: ir jāizgatavo lelles, jāizveido telpa un fons, jāuzstāda gaismas un viss pārējais.

 

Leļļu izgatavošana arī nav nemaz tik vienkārša kā pirmajā brīdī liekas. Profesionālajā animācijā parasti katrai lellei iekšā tiek ievietots sarežģīts metāla “skelets”, lai varētu viegli nofiksēt pozu un kustību. Tāpat arī bieži vien tiek lietotas dažādas papildus konstrukcijas, lai lelli varētu pārvietot un nofiksēt vajadzīgajā pozīcijā. Vēlāk, attēla pēcapstrādē datorā nevajadzīgas detaļas tiek “izdzēstas” no attēla. Tādēļ bieži vien, vērojot gatavu leļļu animāciju, skatītājs nemaz nenojauš, ka pirms tam kadrā ir bijusi, piemēram, kāda tieva stieplīte, kas ir noturējusi lelli virs zemes.