Pēdējā mācību gadā jau pirmajā pusgadā gan ārpus stundām, gan mācību stundās audzēkņi meklē idejas noslēguma darbam. Audzēkņi tiek rosināti domāt par jomām, kas ir aktuālas pašiem, par interesantām tēmām mākslas vēsturē, laikmetīgajā mākslā un apkārtējās vides risinājumos vai par starpdisciplinārām tēmām. Noslēguma darba iecerei un tās realizācijai jāatspoguļo audzēkņa individualitāte, intereses, iemīļotais mākslas veids, stils vai tehnika.

Noslēguma darbs var būt arī pasūtījums, dodot iespēju audzēkņiem izstrādāt vai īstenot nozīmīgus projektus skolā, citās iestādēs vai pilsētvidē. Šādos gadījumos audzēknim tiek sniegts finansiāls atbalsts materiālu iegādei un projekta īstenošanai.

Audzēkņi tiek aicināti iesniegt idejas skices, sagatavot publisku prezentāciju un pamatot savu ieceri. Skolas vadībai un pedagogiem katrs audzēknis prezentē noslēguma darba ieceri – koncepciju un tēmu, stilistiku un projektam izvēlēto mākslas veidu, piemēram, grafiku, glezniecību, foto, tekstilu, tēlniecību, kā arī savas izvēles pamatojumu. Noslēguma darbā izvēloties veikt dizaina projektu, prezentē ieceri, pamatojot projekta nepieciešamību, piemēram, to, kādu problēmu dizaina projekts risinās.

Skolas izveidota pedagogu komisija ievadvērtēšanā analizē audzēkņa ieceri, kopīgi diskutē par veiksmīgākajām idejām, pārrunā labākos risinājumus un vēlamos akcentus.

Šajā darba ieceres izstrādes posmā audzēknis kopā ar darba vadītāju formulē noslēguma darba mērķi un precizē uzdevumu.

Ideja – īstenības un iztēlotā atspoguļojums cilvēka apziņā; doma, priekšstats, jēdziens, tēls.

Koncepcija – apkopoti uzskati, iecere, pamatideja, personīgs vēstījums vai dizaina piedāvājums.

Dizains – priekšmetu un vides mākslinieciskā projektēšana un konstruēšana; izstrādājuma veidols (objekts), kura izveidē ievēroti materiāltehniskie, funkcionālie un estētiskie kritēriji.

Ievadvērtēšanas mērķis ir pieņemt lēmumu par veicamajiem uzdevumiem noslēguma darba izstrādē. Tā notiek pārrunu veidā darba procesa sākumā un tiek novērtēta ar «ieskaitīts» vai «neieskaitīts».

Viens no īpaši svarīgiem posmiem noslēguma darba izstrādē ir tēmas izpēte. Audzēknis patstāvīgi izzina tēmu, meklē informāciju un paraugus dažādos avotos un vidē, apkopo tos, dokumentē un veido kolekcijas, veic pierakstus, zīmē, fotografē un skicē. Ar darba vadītāja atbalstu audzēknis meklē līdzīgus piemērus mākslā un dizainā, izzina konkrētu autoru darbus, kas risinājuši līdzīgas idejas vai problēmas. Tēmas izpētes materiāli tiek apkopoti mapē vai īpašā burtnīcā, un ir pamats prezentācijas materiālu izstrādei noslēguma darba aizstāvēšanā. Šajā posmā kārtējā vērtēšanā audzēkņa darbu var vērtēt gan formatīvi – ar «ieskaitīts» vai «neieskaitīts», mutisku vai aprakstošu vērtējumu, gan summatīvi – ar atzīmi 10 ballu skalā.

Kārtējā vērtēšanā vērtē audzēkņu paveikto noteiktā posmā (kārtējā vērtēšana tiek veikta pēc ieceres izstrādes posma, pēc tēmas izpētes posma un pēc darba izstrādes posma, bet noslēguma vērtēšana tiek veikta pēc prezentācijas par noslēguma darbu). Vērtē atbilstoši izvirzītiem vērtēšanas kritērijiem.

Formatīvā (veidojošā) vērtēšana – audzēkņu sasniegumu noteikšana ar nolūku tos uzlabot. Tā notiek ikdienas mācību procesā, skiču skatēs noslēguma darba izstrādes gaitā, kad pedagogs kopā ar audzēkņiem izvērtē, kas paveikts un kā turpināt darbu. Tā ir arī audzēkņa objektīva pašvērtējuma un atbildības veicināšana – ko es protu? cik labi es to daru? ko un kā darīt tālāk, lai rezultāts būtu vēl labāks?u.c.

Summatīvā vērtēšana – audzēkņu darbības starprezultātu vai rezultātu izvērtēšana, pabeidzot kādu posmu noslēguma darba izstrādes procesā.

Ieceres pilnveide ir eksperimentāls posms, kurā audzēknis pārbauda ieceri. Izmantojot tēmas izpētes materiālus un analizējot risinājuma dažādās iespējas, izvēlas vislabāko risinājumu un izstrādā skices, maketus, eksperimentē ar darba mērogu, formātu, meklē piemērotākos izteiksmes līdzekļus, krāsu salikumus, kompozīciju, testē materiālus un tehnoloģijas. Audzēknis kopā ar darba vadītāju šajā darba izstrādes posmā precizē:

• darba apjomu;

• māksliniecisko risinājumu;

• tehniku/-as, tehnisko risinājumu;

• materiālus un to daudzumu, darba izmēru/-us, sastāvdaļas;

• darba plānu laika grafiku;

• nepieciešamās palīdzības apjomu un iespējas.

Pirms noslēguma darba realizēšanas ieteicams veikt starpvērtējumu – kārtējo vērtēšanu.

Maketi – darba paraugi materiālā.

Eksperimentēt – izmēģināt zināmus un nezināmus risinājumus, materiālus, to savienošanas veidus un citas iespējas.

Testēt – pārbaudīt un izvērtēt ar mērķi atrast labāko risinājumu.

Atbilstoši precizētajam darba apjomam un plānam, audzēknis īsteno radošo darbu, kā to paredz precizētā iecere. Veiksmīgs darbs mākslas jomā demonstrē prasmīgi izvēlētus vizuālās izteiksmes līdzekļus, radošu pieeju un individuālu risinājumu, pamatotu izvēlēto materiālu lietojumu, savukārt dizainā – atbilstību noteiktai funkcijai un stilistikai, materiālu un tehnisko risinājumu izvēli.

Noslēguma darba izstrādes pēdējā posmā notiek gatavošanās noslēguma darba prezentācijai (darba aizstāvēšanai). Atbilstoši skolas izstrādātajiem noslēguma darba nosacījumiem, audzēkņi sagatavo mutisku, digitālu vai vizuālu prezentāciju un prezentācijas materiālus.

Mutiskajā prezentācijā audzēknis koncentrēti un skaidri iepazīstina ar darba ieceri, procesu un rezultātiem, atbild uz komisijas jautājumiem par savu darbu. Mutiskās prezentācijas pamatā ir audzēkņa sarakstīts teksts – uzstāšanās runa. Digitāla prezentācija var tikt veidota, piemēram, kā PowerPoint prezentācija, video, animācija vai foto galerija. Noslēguma darba vizuālā prezentācija var tikt demonstrēta mācību darbu skatē, izstādē, modes skatē, pilsētas svētkos u.c. Ja skola ir tā noteikusi, audzēkņi var izstrādāt arī prezentācijas materiālus, piemēram, planšeti/-es, darbu mapi, skiču bloku un citus materiālus, kā arī prezentāciju papildināt ar piemērotiem un atbilstošiem elementiem – dziesmām, dejām, teātra spēli.

Pēc prezentācijas noslēguma darbu vērtēšanas komisija audzēknim uzdod jautājumus par darba procesu, iegūtajām atziņām, novērtē darbu noslēguma vērtēšanā pēc konkrētiem, skolas vadības un pedagogu izstrādātiem, kritērijiem.

Planšete – vizuāls informatīvs materiāls par noslēguma darbu (var būt arī digitāli veidots darbs).

Noslēguma darbu vērtēšanas komisija – ar skolas direktora rīkojumu nozīmēta komisija, kuras sastāvā ir pieaicināti eksperti, skolas metodiskās komisijas un administrācijas pārstāvji, un kurā var tikt iekļauti arī citi skolas pedagogi.

Noslēguma vērtēšanā nosaka, kā īstenots noslēguma darbs – vai tas atbilst izvirzītajam mērķim un skolas prasībām, vērtē ar atzīmi 10 ballu skalā.

Vērtēšanas kritēriji ir būtiska mācību satura sastāvdaļa, un tie nosaka, kas tiks vērtēts. To precizitāte ļauj spriest par uzdevumu izpildi, mācību sasniegumiem un mērķa realizāciju kopumā.

Noslēguma darbi parasti tiek eksponēti izstādē kā nozīmīgākais rezultāts, audzēkņiem absolvējot skolu un profesionālās ievirzes izglītības programmu «Vizuāli plastiskā māksla».

Uz izstādi kā nozīmīgu skolas notikumu tiek aicināti skolas audzēkņi, vecāki, pašvaldības pārstāvji un iedzīvotāji.

Informējot sabiedrību par mākslas izglītības nozīmi un audzēkņu panākumiem, liela nozīme ir izstādes publicitātei un sadarbībai ar medijiem.