Jūrmalas Mākslas skola, 2017. gads

Iepriekšējais Nākamais

Darbs «Vientulība pūlī» radies, īstenojot tēmu «Tilts». Daudzās sapītās un samezglotās cilvēku figūras veido savdabīgu pinumu, kas simbolizē sociālos tīklus – mūsdienās tik būtisko cilvēku savstarpējās saskarsmes elementu, kas nepaglābj no vientulības.

Savā darbā autore meklē atbildi uz aktuāliem jautājumiem, kas skar mūsdienu cilvēku: Kas cilvēku tā piesaista internetam? Kāpēc cilvēki pavada savu laiku pie datoriem vai ar telefonu rokā?

Darba autore:

«Pateicoties sociālajiem tīkliem, cilvēks var atrauties no savām saknēm, kas notur to reālajā pasaulē, var ienirt citā realitātē, izveidot jaunu dzīvi. Ir cilvēki, kas, cenšoties tikt galā ar saviem kompleksiem, pauž savas jūtas sociālajos tīklos, rod tur draugus, pēc tam arvien vairāk attālinoties no realitātes. Bet, padomājiet tik, kas no tā mainās? Sociālie tīkli ir tikai jūsu «ideālās» dzīves ilūzija. Cilvēki paši veido tiltus, kas piesaista tos saknēm, jo saknes ir pagātne, tagadne un nākotne. No tā, kā cilvēki attieksies pret savu pagātni, kops un sargās tagadni, būs atkarīga mūsu nākotne.

Svarīgs ir cilvēcisko attiecību siltums. Neizpostiet tiltus, kas jūs saista ar tuviniekiem! Dzīvojiet īstu dzīvi!»

Autorei sākotnēji bija divas ieceres, no kurām viņa izvēlējās vienu. Darba procesā tika veidotas skices un gatavots papīra makets, lai apjaustu objekta telpiskumu, pēc tam no šamota «plastiem» (kārtām) būvēts tilta karkass, no trim pusēm apdarināts ar «sapītām» cilvēku figūrām. Lai darbu varētu ievietot krāsnī, tika izlemts, ka darbs tiks izgatavots no vairākām daļām.

Kā materiāls darbam tika izvēlēts šamots, kas ļauj būvēt lielāku objektu, ir faktūrām bagātāks un pieļauj ilgāku darba procesu.

Darbs tika veidots no četrām daļām, ko tobrīd noteica pieejamie apdedzināšanas krāsns izmēri. Objekts viegli glazēts ar melnu glazūru.

Stopiņu novada Ulbrokas Mūzikas un mākslas skola, 2017. gads

«Pats pamats. Liekot smagākās detaļas, tās bija jābalsta, lai tās nedeformējas vai neatdalās. Bija arī uztraukums par to, vai pamats izturēs svaru.»

«Pats pamats. Liekot smagākās detaļas, tās bija jābalsta, lai tās nedeformējas vai neatdalās. Bija arī uztraukums par to, vai pamats izturēs svaru.»

«Veidojot «liesmas», tās bija jābalansē un jāsavieno ar jau esošajām detaļām, lai noturētu to garo vijīgo formu.»

«Veidojot «liesmas», tās bija jābalansē un jāsavieno ar jau esošajām detaļām, lai noturētu to garo vijīgo formu.»

«Tad veidoju arī detaļas no jauktas vai marmorizētas akmens masas.»

«Tad veidoju arī detaļas no jauktas vai marmorizētas akmens masas.»

Iepriekšējais Nākamais

Darba autore:

«Mana iecere bija veidot darbu, kas attēlo kustību, jo nebiju redzējusi skulptūras, kas to attēlo pilnvērtīgi. Sākotnēji vēlējos kustību saistīt ar cilvēka tēlu, bet manas domas mainījās, jo šķita, ka cilvēka ķermenis mani ierobežo tikai dažos kustības virzienos. Tādēļ izvēlējos sprādzienu – kaut ko, kas man asociējas ar dinamiskumu un aktivitāti. Tas man ļāva veidot daudzveidīgu darbu. Tas sastāv no trijām daļām – atlūzām, uguns un dūmiem – kustības sākuma, vidus un beigām.

Darba sākšanas laikā izmēģināju dažādus formas risinājumus un dažādas tēlniecības tehnikas. Ne visas šķita piemērotas kustības attēlojumam. Gandrīz katru stundu sāku realizēt citu ideju, bet doma par sprādzienu bija vienīgā, kas mani apmierināja.

Attiecībā uz darba materiālu man nebija īpašas izvēles. Skolotāja piedāvāja mālu vai akmens masu, kas sākotnēji manā prātā bija viens un tas pats. Izvēlējos akmens masu. Tā man īpaši patika, jo, sagatavojot materiālu, man ar to radās īpaša saprašanās, veidojās apziņa, kāds tas ir un kā ar to strādāt.

Darba tehnika šķita vienkārša, jo izmantoju tās prasmes un iemaņas, ko biju apguvusi veidošanā un keramikā iepriekšējos gados – detaļu izgriešanu no plasta. Tomēr katras detaļas formas atrašana bija pats sarežģītākais process, jo bija jāatrod pats veiksmīgākais formas stilizācijas veids, kas gan izskatās labi, gan to arī var izveidot.

Ņemot paraugu no grafiskas sprādziena ilustrācijas, iesākumā veidoju papīra modeli. Skices uz papīra bija shematiskas un maksimālie izmēri tika aprēķināti, vadoties pēc krāsns izmēriem. No šiem zīmējumiem vēlāk veidoju šablonus darbam ar akmens masu. No akmens masas izrullēju plastus, no tiem veidoju detaļas un palēnām visas stiprināju pie darba pamata.

Lielākā problēma darba veidošanas laikā bija fakts, ka masa ļoti ātri žuva. Bija grūti strādāt, jo izžuvušās detaļas bija kārtīgi jāsamitrina, sekojot, lai mitruma nav par daudz un nerastos bojājumi. Vairākas plaisas tomēr radās, un vēlāk tās bija jāaizpilda. Bažījos par to, ka darbs varētu deformēties vai sabrukt ne tikai veidošanas procesā, bet arī krāsnī, apdedzināšanas laikā.

Visā visumā esmu apmierināta ar paveikto un arī patīkami pārsteigta, ka darbs ir izdevies, nav sabrucis. Pirms šī darba nebiju darbojusies ar akmens masu. Tā pati par sevi jau ir vērtīga pieredze. Darba laikā esmu guvusi atziņas par to, ka pacietība ir svarīga, lai gan visu gribas darīt uzreiz un tagad. Kā jau saka – labas lietas nāk ar laiku, un viss ir vairākas reizes jāpārdomā, līdz kaut ko dari.»

Kandavas Mākslas un mūzikas skola, 2013. gads

Iepriekšējais Nākamais

Darba autore:

«Savā noslēguma darbā izvēlējos tēmu par vēsturi. Tā kā dzīvoju Kandavā un man patīk mūsu vecpilsēta, devos meklēt materiālus uz Kandavas novada muzeju. No nokopētajām fotogrāfijām izvēlējos 12 attēlus, kas, manuprāt, vislabāk raksturo senos laikus.

Mans izvēles priekšmets ir aušanas un batikošanas pamati pie skolotājas Ingas Brīniņas. Kopīgi meklējām atbilstošu tehniku, kurā manu ieceri īstenot. Tad es iztēlojos, ka tās varētu būt nejauši atrastas, nodzeltējušas lapas no kādas senas grāmatas. Tā nonācām pie domas, ka tādu «senu» papīru pati varu izveidot.

Vispirms tika sagādāts izejmateriāls – dažādu krāsu kartona olu kastes. Tad eksperimentēju ar masas veidošanu, biezumu un veidu, kā iegūto pamatu savienot ar fotokopijām. Savus mēģinājumus un kompozīcijas ieceri parādīju skiču prezentācijā skolotāju komisijai janvāra beigās. Pēc tam sākās īstais darbs materiālā, kas bija diezgan «ķēpīgs». Darba gaitā radās vēl idejas – kā iegūtās lapas «vecināt», kā visu savienot un kā eksponēt. Skolotāja palīdzēja ar padomiem un rezultātā tapušais darbs man pašai ļoti patīk.»

Piezīme. L. Švarcas darbs «Senās lapas» iekļauts Kandavas novada muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā.

Vidzemes jūrmalas Mūzikas un mākslas skola, 2017. gads

Iepriekšējais Nākamais

Ieceres veidošanos ietekmējis gan darba vadītājas ieteikums noslēguma darbam izmantot dabiskus materiālus, gan vēlēšanās veidot dāvanu mammai. Darbu pamats – neapzāģēti dēļi apstrādāti ar smilšpapīru, speciāli «vecināti». Darbs veikts trijos mēnešos – no aprīļa līdz jūnijam.

Autors vēlējies radīt dāvanu mammai, kura ir ornitoloģe, tāpēc tēma – putni. Izmantotas dažādas pieejas – gleznojums, lazējums, mehānisks un grafisks svītrojums, arī zeltījums. Attēloti gan putnu fragmenti, gan putni lidojumā u.tml., liekot visu vienotā kompozīcijā. Rūpīgi pētītas putnu sugas, silueti, spalvu krāsas, citas nianses.

Audzēkņa darbs pilnībā ir viņa īpašums, visi materiāli ir personīgi iegādāti.

Darbs tika uzdāvināts mammai un pašreiz atrodas autora ģimenes dzīvesvietā.