Profesionālās izglītības kompetences centrs

Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola «Saules skola», 2013. gads

Darba autors:	Rolands Smirnovs, 13 gadi
Darba vadītāja:	Brigita Madelāne
Darba mērķis:	Izveidot dekoru, kas būtu izmantojams Valsts svētkos.
Materiāls:	Zīmes – kļavas koksne, pamatne – bērza finieris
Izmēri:	Zīmes 10 x 10 x 2 cm, pamatne 100 x 70 x 3 cm, kātiņi 20 x 0,5 x 0,5cm

Audzēknis vēlējās veidot dekoratīvu telpisku objektu. Stilizējot dažādus ikdienā sastopamus objektus, tie veidojās izteikti ģeometriski. Kopā ar pedagogu, meklējot šo elementu kompozicionālos salikumus, radās asociācija ar spēli vai konstruktoru, tādēļ visus stūru leņķus audzēknis izlaboja uz taisniem leņķiem, visu malu garumus saskaņoja. Daļa no stilizētajiem objektiem veidojās līdzīgi ornamenta elementiem. Par vienojošo principu tika izvēlētas etnogrāfiskās zīmes. Visas zīmes tika «ierakstītas» kvadrātā, atmetot tās sastāvdaļas, kas sadrumstaloja kompozīciju. Zīmes pamatproporcija – 1:1, detaļu pamatproporcija – 1:2.

Kā darba materiāls tika izvēlēts koks. Šī izvēle pamatota ar vairākiem iemesliem: koks ir viegls, dabisks, nelūst, kā arī audzēknim bija iespēja strādāt darbnīcā tēva (kokapstrādes meistara) vadībā. Zīmju izveidei tika izmantotas koka brusas (šķērsgriezumā 2 x 2 cm). Tās tika sazāģētas un salīmētas. Zīmju iestiprināšanai izmantotas koka līstes (šķērsgriezumā 0,5 x 0,5 cm). Zīmes ar «kātiņiem» tika iestiprinātas saplākšņa pamatnē. Darbs tika nobeicēts.

Veidojot gatavu darbu, sākumā tika izveidotas daudzas atsevišķas zīmes, stingri ievērojot vienotu izmēru un proporcijas. Lai pasvītrotu zīmju lielo stilizācijas pakāpi un lakonismu, apvienojot zīmes kompozīcijā, tās tika paceltas vienādā augstumā virs pamatnes, stabili un vienādos attālumos iestiprinātas. Atlikušās zīmes tika izmantotas darba prezentācijas laikā, lai demonstrētu ne tikai darba dekorativitāti, bet arī atsevišķo elementu funkcionalitāti, dodot iespēju tās apskatīt no visām pusēm, aptaustīt, savienot. Darbs ir autora īpašumā.

Darba autors:

«Pirmā ideja, kas “iešāvās prātā», domājot par sava noslēguma darba tēmu, bija iekļaut kaut ko nacionālu, latvisku un patriotisku. Kāpēc gan lai tās nebūtu latvju rakstu zīmes, kas nes savu vēstījumu no paaudzes paaudzē, gadsimtiem ilgi? Kāpēc no koka? Koks ir tas materiāls, kurš arī ir sava veida nacionālisma un latviskuma simbols, jo senlatvieši bija krietni amatnieki, kuru galvenais izejmateriāls bija koks.

Lai izgatavotu darbu pēc iespējas kvalitatīvāk, tikos ar izcilo mākslinieci Silvu Linarti, kura deva padomus zīmju kompozīcijā un kā varētu izstādīt diplomdarbu. Nonācām pie secinājuma, ka rakstu zīmes visskaistāk izskatās, kad tās «rotaļājas» ar gaismu, veidojot pašu koka zīmju un to ēnu kompozīciju. Nolēmām, ka etnogrāfiskās zīmes tiks iestiprinātas koka kātiņos, un kātiņi tiks iestiprināti koka platformā.

Nākamais uzdevums bija ievākt vispārīgu informāciju par latvju rakstu zīmēm, uzzināt to nozīmi un rūpīgi izpētīt to formas. Nu varēja ķerties pie pašu zīmju izgatavošanas. Sākumā tika sagatavots materiāls, no kura tika izfrēzēti kātiņi (20 x 0,5 x 0,5cm). Tie tika piegriezti pēc vajadzīgajiem garumiem. Tad tika izfrēzētas vajadzīgās iedobes kociņos, līmējuma vietās. Pēc izfrēzēšanas zīmītes tika salīmētas. Visbeidzot salīmētās zīmītes tika apstrādātas ar smilšpapīru un baltu beici. Dažas zīmītes tika nokrāsotas dzeltenas, lai atdzīvinātu kopskatu un piešķirtu darbam sava veida akcentiņu. Pēc beicēšanas zīmes tika saspraustas kātiņos.

Darbs tika veiksmīgi aizstāvēts uz teicami. Protams, es to nebūtu izdarījis bez lieliskajiem un atsaucīgajiem cilvēkiem, kuri bija gatavi izpalīdzēt ar padomu jebkurā brīdī. Darbs tika ievietots Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolas mājaslapā. Mans noslēguma darbs tika izvietots arī Rīgā vienā no amatnieku izstādēm, kā arī kādu laiku kalpoja par noformējumu Latviešu Kultūras centrā Daugavpilī.

Darbs man nesagādāja nekādas īpašas grūtības, jo konkrēti zināju savu mērķi un to, kādam jāizskatās noslēguma darbam galarezultātā.

Es uzskatu, ka, veicot šo darbu, pierādījās, ka tas vienkāršais spēj būt tas skaistais un perfektais, vēl jo vairāk, ja tas ietver sevī latviskumu, nacionālismu un patriotismu.»

Kandavas Mākslas un mūzikas skola, 2015. gads

Darba autors:	Ģirts Konošonoks, 15 gadi
Darba vadītājs:	Andis Jakobsons
Darba mērķis:	Veidot dekoratīvu objektu, kas rada gaismas spēles un īpašu noskaņu telpā.
Materiāls:	Oša koks, spuldze
Izmēri:	27 x 20 x 20 cm

Darba autors:

«Savā noslēguma darbā biju iecerējis izgatavot lampu – gaismas objektu. Sākot darbu pie skicēm, sapratu, ka ir ļoti daudz variantu un man jādomā, ko es īsti gribu un kur izstrādājumu lietos. Izvēlējos veidot dekoratīvu objektu, kas rada gaismas spēles un īpašu noskaņu telpā.

No skiču materiāla kopā ar skolotāju atlasījām to, kas atbilda manai iecerei un iespējām to izgatavot materiālā. Tie bija atsevišķi rāmīši, kas savienoti savā starpā.

Vispirms izgatavoju maketu un atsevišķos rāmīšus izmēģināju likt dažādās pozīcijās un eksperimentēt ar gaismu. Savu ieceri prezentēju noslēguma darba skiču skatē, un komisijai tā ļoti patika.

Darbs tika izgatavots no oša koka, ar virsfrēzi iegriežot katrā plaknē mazas lūciņas, lai apgaismojums būtu interesantāks. Pati lampiņa tika iestrādāta speciālā koka panelī objekta iekšpusē, lai nebūtu redzama patrona. Gala apstrāde bija eļļošana.

Noslēgumā tapa divi atsevišķi vienādi objekti, kurus var dažādi savstarpēji novietot un panākt atšķirīgus gaismas efektus un ēnu spēles.

Ar sava darba rezultātu esmu ļoti apmierināts un lepns, ka tas atradis vietu un pielietojumu Kandavas novada muzeja telpās.»

Profesionālās izglītības kompetences centrs

Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola, Liepājas bērnu mākslas skola, 2017. gads

Darba autors:	Elvis Budrecks, 14 gadi
Darba vadītāja:	Andris Garokalns
Darba mērķis:	Radīt dizainu balvai rezultatīvākajam spēlētājam par darbību sportā.
Materiāls, tehnika:	Alumīnijs, bronza, lējums
Izmēri:	17,8 x 8,5 x 7,8 cm

Balva iecerēta kā piemiņas lieta rezultatīvākajam spēlētājam par darbību sportā.

Pirmais etaps – izpēte sevī ietvēra ierosmes avotu meklējumus. Piemēram, futbola vārti, to tīkls, kā arī dažādi nospiedumi. Aplūkoti tēmas risinājumi gaismas ķermeņos un citu priekšmetu formās.

Tika pētīti analogi – balvas un medaļas.

Otrais etaps – idejas, skices, eksperimenti. Tika veidotas balvas dizaina skices – gan ar zīmuli, gan digitāli, kā arī veikti idejas risinājumi putuplasta maketos un maketēšana iedomātā materiālā.

Trešais etaps – izgatavošana. Notiek formas atliešana un mehāniskā apstrāde, tad – bumbas pamatformas izgatavošana un apstrāde, visbeidzot – balvas montāža.

Jelgavas Mākslas skola, 2012. gads

Darba autore:	Agnese Ozola, 15 gadi
Darba vadītāja:	Ilizane Grīnberga
Darba mērķis:	Radīt ornamentētu ādas aproču kolekciju kā tetovējumu aizstājēju.
Materiāls:	Cūkāda, folija, metāla kniedes
Izmēri:	14 x 23 cm; 11 x 20 cm; 8 x 19 cm

Skolotājas stāsts:

«2012. gadā Agnese Ozola diezgan nopietni aizdomājās par iespēju tetovēties. Ņemot vērā tetovējumu permanento dabu, autorei tika piedāvāts radīt ornamentētu ādas aproču kolekciju, ar kurām rotāties, kad ir tāda vēlme un vajadzība, un to nedarīt, kad tas nav aktuāli. Par darba vadītāju nolēmām deleģēt Ilizani Grīnbergu, kura visu savu apzinīgo mūžu ir dāvājusi kvalitatīvu otro dzīvi dažādu dzīvnieku ādām, strādājot un pasniedzot ādas dizaina amata zinības gan Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, gan Jelgavas Mākslas skolā. Rezultātā tapa darbs «Tetovējumi» uz cūkādas aprocēm. Šobrīd vērojot tetovēšanas «sērgas» izplatību visā pasaulē, jāatzīst, ka mūsu skolniece izlēma reflektēt par šo tēmu stipri savlaicīgi un, iespējams, šādā veidā atrisināta darba iecere ir ļāvusi viņas personīgo ādu saglabāt tintes adatu neskartu…»

Aizstāvēšanā tika prezentētas arī planšetes – krāsaini grafiskie darbi A3 formātā, kuros bija izstrādāti aproču kompozīciju varianti. Tās bija autonomas kvalitatīvas kompozīcijas, kurās jaušama diezgan stipra Austrālijas aborigēnu lietišķās mākslas ietekme.

Darbs saņēma augstāko novērtējumu.

Kolekcija pēc gada nonāca autores īpašumā.

Autores stāsts:

«Diemžēl pati tās neesmu nēsājusi. Man ļoti patīk rotas un kā tās izskatās uz citiem cilvēkiem, bet pašai grūti aprast, tāpēc ikdienā izvēlos neko nenēsāt.

Vēl joprojām domāju, ka tetovējumi ir forša lieta, ja cilvēks zina, ko vēlas uztetovēt, un ja šis darbs ir kvalitatīvs un nozīmīgs. Tagad gan liekas, ka tetovējumi ir katram otrajam, un tā palikusi tāda kā kulta lieta. Katram jau savs, citam vajag daudz un krāšņus, bet kādam ilgi jānobriest pat līdz vienam un simboliskam. Es noteikti piederu pie tiem ilgi domājošajiem cilvēkiem. Ik pa laikam iedomājos, ka gribētu sev kādu tetovējumu, bet tas noteikti būtu tetovējums, kam ir nozīme, un tāds, kas ir atšķirīgs no tipiskākajiem piedāvātajiem.»