Mālpils Mūzikas un mākslas skola, 2016. gads

Darba autors:	Matīss Graudiņš, 14 gadi
Darba vadītājas:	Maija Mackus, Liene Mackus, Esmeralda Tāle
Darba mērķis:	Izveidot gleznu un skaņas instalāciju, kas atspoguļo autora interesi par tehnisku lietu attēlošanu, eksperimentējot ar luminiscējošām krāsām un papildinot darbu ar audiāliem izteiksmes līdzekļiem.
Materiāls, tehnika:	Gruntēts audekls, akrila, luminiscējošas, fosforescentas krāsas, audio ieraksts.
Apjoms:	120 x 130cm; 30 x 50 cm

Darbs skatāms gan gaismā, gan aptumšotā telpā.

Noslēguma darbs liecina, ka autoram patīk tehnisks, konstruktīvs zīmējums un dažādu konstrukciju attēlošana jeb «dzelži», kas izvēlēts darba nosaukumā. Tas veidots, autoram pētot mākslinieku Andra Vītoliņa un Kristapa Ģelža darbus. Skolas pedagogi rosinājuši autoru strādāt ar papildu, mākslas skolai neierastākiem, materiāliem, un tas devis lieliskus rezultātus. Kā vērtība minama autora vēlme eksperimentēt darba izstādes gaitā.

Lielā gleznojuma kompozīcija – Rīgas dzelzceļa tilta pār Daugavu fragments – ir izteikti sarežģīta, taču izteiksmīga un pārliecinoša. Luminiscējošo krāsu izmantošana ļauj darbu izbaudīt dažādā apgaismojumā – dienas gaismā, mākslīgā gaismā un tumsā, jo laukumi, kas gleznoti ar luminiscējošo krāsu, tumsā izteiksmīgi spīd. Kopā ar skaņas ierakstu – dzelzceļa troksni – un tumsu abi gleznojumi iegūst papildu «telpu», īpašu noskaņu un atmosfēru.

Noslēguma darba aizstāvēšanā darbs tika prezentēts skolas vadībai, pedagogiem un saviem skolas biedriem. Noslēguma vērtēšanā katru gadu tiek pieaicināts eksperts, kurš piedalās noslēguma darba vērtēšanā – izsaka viedokli par darbu, uzdod jautājumus autoram, sniedz rakstisku vērtējumu – recenziju – par darbu.

Darba recenzente Ilze Kupča:

«Darba īpašā vērtība ir krāsas, gaismas, skaņas vienotība darbā un instalācijas performatīvais raksturs.

Autors, lietojot mācību laikā iegūtās zināšanas, ķēries pie patiešām radoša uzdevuma, spējis attīstīt un pilnveidot darba procesā iecerētā darba tēmu un veiksmīgi novedis to līdz galam. Noslēguma darba kopiespaids ir izteiksmīgs, eksperimentāls un atvērts interpretācijām.

Savā prezentācijā autors ļoti labi pamatoja sava darba ideju, sīki izstāstīja, kā noritējis darba veidošanas process, kādus tehniskos paņēmienus un materiālus lietojis un kas pietrūcis, autoraprāt, lai rezultāts būtu vēl labāks.»

Darba autors:

«Es izvēlējos šādu tēmu, jo man patīk zīmēt dažādas tehnikas dabā un saimniecībā. Man vairāk patīk sīki un precīzi zīmēt, bet diplomdarbu es izvēlējos gleznot.

No sākuma es nolēmu gleznot tikai vienu vidēja izmēra darbu, bet tad izdomāju, ka vajag gleznot vismaz divus, jo strādāt pie viena darba 5 mēnešus, man šķita, ka būs šausmīgi garlaicīgi. Taču, lai uztaisītu abus darbus ar skicēm, laiks gandrīz pietrūka. Atradu internetā dažādas fotogrāfijas ar gleznotiem tiltiem un arī daudz zīmētas konstrukcijas, kuras ir izkrāsotas ar luminiscentajām krāsām.

Diplomdarbu eksponēju Kultūras nama izstāžu zālē. Pirms aizstāvēšanas uz brīdi tika nodzēsta gaisma, kā rezultātā darbos parādījās ar luminiscējošo krāsu noklātie laukumi un šo iespaidu papildināja atskaņota, pār tiltu braucoša vilciena, skaņa.»

Jāņa Simsona Madonas mākslas skola, 2018. gads

Darba autors:	Elīna Pūce, 16 gadi
Darba vadītāja:	Vija Toča
Darba mērķis:	Veidot darbu, turpinot pētījumu par cilvēku attieksmi pret laiku un meklējot atbildes uz jautājumiem par savu dzīvi, attieksmi pret laiku un pašizpausmes brīvību.
Materiāls, tehnika:	Audums, linogriezums, šūšana, izšūšana, apdruka

Mācoties mākslas skolas pēdējā klasē, autore ar darbu «Laika strukturēšana» 2017. gadā piedalījās starptautiskajā laikmetīgās mākslas triennālē jauniešiem Eksperimenta! Tallinā, un žūrija to atzina par vienu no veiksmīgākajiem. Viņa pētīja, kādās konkrētās nodarbēs viņas vienaudži, viņas vecāku paaudze un vecvecāku paaudze subjektīvi izjūt un sadala laiku.

Turpinot iesākto tēmu, Elīna izveidoja darbu «Desmit litri dzīves» kā mākslas skolas noslēguma darbu, izmantojot linogriezuma un izšūšanas paņēmienus.

Darba autore:

«Uz krekla garajām piedurknēm ir uzraksti, kas atbilst katrai krāsai un darbībai, piemēram, piecdesmit grami miega, septiņpadsmit grami socializācijas, u.c.

Jaucu kopā dažādas mērvienības un darbības, vārdu spēles. Uzraksts «Desmit litri dzīves» nejauši norāda uz burkas kā dzīves apzīmējumu. Vērojot krāsas, kas izplūst ārpus trauka kontūras, var izdomāt dažādas asociācijas un dzīves secinājumus, piemēram, «domāt/iziet ārpus rāmjiem» u.c.

Krekla muguras daļā ir mēģeņu atveidojums. Lai radītu izteiktāku nejaušības efektu un izjauktu matemātisko precizitāti, sešu mēģeņu vietā ir septiņas – viena no tām ir tukša. Krekla apstrāde ir apzināti nepabeigta, un vīles ir veidotas «irstošas».

Apzināti veidojot pretrunīgu informāciju un saistošu izskatu, es panācu krekla «nepareizību» un «neatbilstību» salīdzinājumā ar parastu apģērbu. Garās piedurknes tika veidotas ar nodomu kreklu padarīt kaut nedaudz līdzīgu «trako kreklam» (tā, lai var sasiet rokas aiz muguras); apzīmējums «trako krekls» norāda uz to, ka māksla ne vienmēr ir saprotama, loģiska vai kā citādāk izskaidrojama, tas iekļauj arī manu attieksmi un novērojumus, ko ieguvu, veidojot darbu, un atziņu – lai radītu «kaut ko», ir nepieciešams «nedaudz» citādi lūkoties uz pasauli un lietām mums apkārt.

Saņēmu ļoti daudz labas atsauksmes par darbu un ideju. Man ļoti patika tas, ka varēju turpināt jau iepriekš iesāktās idejas. Domāju, ka šādu darbu ir ļoti grūti novērtēt, jo tajā ir daudz informācijas un nenosakāms daudzums ieguldītā darba, kā arī idejas un darba izpildījums nebija tāds, ko iepriekš kāds būtu īpaši mācījis vai izskaidrojis. Vērtējumā saņēmu 10, skolotājām patika un katrai bija savas domas par darbu gan kā turpinājumu jau esošam darbam, gan kā individuāli dzīvojošu darbu.»

Ķekavas Mākslas skola, 2018. gads

Darba autore:	Elza Ziediņa, 15 gadi
Darba vadītājas:	Linda Auziņa, Signe Kalēja, Ingrīda Šlisāne, Zīle Ozoliņa-Šneidere
Darba mērķis:	Pētot rabarberus dažādos augšanas posmos, stilizēt šos augus, attēlot to materialitāli un imitēt rabarberu formu.
Materiāls, tehnika:	Zīmējumi – krāsainie zīmuļi, gleznojumi – akrils, grafīts; keramika – akmens masa, efektglazūra
Izmēri:	30 x 59,4 cm (x 2); 59,4 x 42 cm

Autore attēloja rabarberus, veicot noslēguma darbu mācību priekšmetos Kompozīcija, Zīmēšana un Veidošana. Rabarberi autorei šķita interesanti ar savu vizuālo izskatu, kā arī ar tiem saistījās patīkamas sajūtas. Autore rabarberus pētīja dažādos augšanas posmos no maza stādiņa līdz pat ziedošam augam.

Pedagogi varēja sadarboties, palīdzot autorei noslēguma darba izstrādē. Tas bija daudzu mācību priekšmetu kopums, jo Elza izvēlējās vienu tēmu – rabarberu pētīšanu.

Kompozīcijā tika meklēti varianti, kā veiksmīgi stilizēt šos augus, savukārt zīmēšanā – kā attēlot to materialitāti, veidošanā – imitēt rabarberu formu.

Noslēguma darbu izstādē autores darbs, skatot kopā, bija viengabalains, pateicoties vienojošajai tēmai. Darbi tika izstādīti Ķekavas Mākslas skolas noslēgumu darbu izstādē un izmantoti šīs izstādes plakātam. Pēc izstādes darbi tika iekļauti Latvijas Nacionālā kultūras centra organizētajā izstādē «Skatpunkti» Ogres mākslas skolā 2018. gada septembrī, kurā tika pārstāvēti Latvijas mākslas skolu absolventu darbi par pētniecības tēmu.

Izstādes kuratore Ilze Kupča jautā autorei:

Kā tu izvēlējies pētīt rabarberus savā mākslas skolas noslēguma darbā?

Ideja par darbu tēmu man atnāca pat diezgan nejauši. Vienas sarunas laikā tika pieminēti rabarberi, tā kā šajā laikā biju sākusi meklēt idejas, uzreiz iedomājos: kāpēc gan ne rabarberi?

Kādas domas tev radās, ilgstoši pētot un zīmējot vienu un to pašu augu?

Ilgstoši pētot un zīmējot rabarberus, es saskatīju, cik ļoti šis gandrīz katrā dārzā augošais, necilais augs ir skaists. Cilvēki nepievērš rabarberiem ikdienā tik lielu uzmanību, jo tie varbūt nav tik koši kā rožu krūms vai arī kā elpu aizraujošs, ziedošs ābeļu koks. Tas necili aug dārza stūrī, gaidīdams savu uzvaras stundu.

Kā tu raksturotu rabarbera iekšpusi un ārpusi?

Rabarbera ārpusi es raksturotu kā kaut ko skaistu un interesantu. Kāti ir ļoti daudzos toņos ar skaistām krāsu pārejām, bet lapas, kas ir zaļos toņos, ir lielas un ar skaistu dzīslojumu. Rabarbera iekšpuse ir pārbagāta, pilna ar vitamīniem, kas mūs sargā visu rudeni un ziemu.

Vai tu vari pastāstīt par rabarberu kaut ko interesantu vai nezināmu?

Pētot rabarberus, es daudz lasīju un interesējos par tiem, tāpēc es uzzināju, ka ne visi rabarberi garšo vienādi, jo sarkanāks kāts, jo saldāks ir rabarbers. Kā arī es nezināju, ka rabarberi pirmsākumā tika izmantoti medicīnas nolūkos.

Vai ir kāds rabarberu ēdiens, kas tev garšo?

Viens no maniem mīļākajiem rabarberu ēdieniem noteikti ir rabarberu uzpūtenis. Kad biju mazāka, es mēdzu ēst svaigus, tikko nogrieztus rabarbera kātus ar cukuru.

Vai tu ikdienā pievērs uzmanību detaļām?

Jā, es ikdienā pievēršu uzmanību detaļām. Mana aizraušanās ir fotografēšana, kur pat sīkām, necilām detaļām ir liela nozīme. Apmeklējot muzejus, es vienmēr kārtīgi apskatu darbus un pievēršu uzmanību katrai detaļai darbā.

Vai ir kāds dabas objekts, dabas parādība vai norise, kas raksturo tevi? Kāpēc?

Mani visvairāk raksturo saulriets, tas ir bezgala skaists, katras dienas nobeigums, īpaši vasarā, kas ir arī mans mīļākais gadalaiks. Arī man patīk katru darbu pabeigt skaisti, lai ir gandarījums par izdarīto. Tas nozīmē, ka rīt būs jauna diena un atkal varēs iesākt kaut ko jaunu.

Māras Muižnieces Rīgas Mākslas skola, 2013. gads

Darba autori:	Piekto un sesto klašu audzēkņi un 3 pedagogi
Darba vadītāji:	Inga Tropa, koordinators – Vilnis Heinrihsons
Darba mērķis:	Izstāstīt stāstu par svarīgākajām cilvēka dzīves norisēm, vārdus aizstājot ar vizuālās un skaņu valodas elementiem.
Materiāls:	Papīrs, guašas krāsas, gaisma, skaņa utt.
Tehnika:	Iestudējums, performance
Izmēri:	8 ainas, kopā apm. 45 min.

Iedziļinoties teātra un vizuālās mākslas saskarsmes aspektos, darba vadītājai, kopā ar iesaistītajiem audzēkņiem, izdevās izveidot fascinējošu iecerētās performances vīziju: radīt teātra uzvedumu, kurā vārdus aizstāj vizuālās un skaņu valodas elementi, izstāstot stāstu par svarīgākajām cilvēka dzīves norisēm. Izrādes veidošana noritēja vairākus mēnešus, gan veicot aktiermākslas vingrinājumus, gan gatavojot nepieciešamos rekvizītus un dekorācijas, gan piedaloties izrādes mēģinājumos.

Izrāde notika Ģertrūdes ielas teātrī. Tā sastāvēja no astoņām ainām:

1. Lielais sprādziens

2. Zemes un dzīvības rašanās

3. Cilvēka piedzimšana

4. Dzīves tecējums/ikdienas darbi

5. Kāzu rituāls

6. Nelaime, nāve

7. Apbedīšana

8. Dzīves turpināšanās

Spēles laukums atradās zālē, bet skatītāji sēdēja uz podestiem un no augšas vēroja performanci. Spēles laukumā kārtu kārtām bija noklātas dažādu krāsu milzīgas papīra loksnes, plēve. Līdzīgi kā skiču burtnīcā, tika zīmēts, tad pāršķirta jauna lappuse un zīmēts atkal.

Performance noritēja kā nemitīgi plūstošs un mainīgs darbību virknējums, kura laikā skatītāju acu priekšā rodas aizvien jauns darbs, skice.