Profesionālās izglītības kompetences centrs

«Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola, Liepājas bērnu mākslas skola, 2017. gads

Darba autore:	Agnese Diāna Šteinberga, 15 gadi
Darba vadītāja:	Solvita Bruže
Darba mērķis:	Izveidot dzejoļa vizualizāciju video tehnikā, atbilstoši virstēmai «Nospiedums».
Tehnika:	Video
Ilgums:	1 min. 31 sek.

Veiktie darba uzdevumi: video plānošana; tehnikas un materiālu sagatavošana; filmēšana; audio ierakstīšana; video montāža.

Pirms tam notikusi izpēte: pētīti iedvesmas avoti un, it īpaši, Aleksandra Čaka dzejolis, «Šovakar».

Pētīti arī analogi risinājumi.

Notikusi arī eksperimentēšana ar dažādiem materiāliem: tinte, tuša, glancēts papīrs, svece, šļirces, statīvs, videokamera.

Darba process: uz glancēta papīra ar baltu parafīna sveci tika iezīmēta dzejolī attēlotā vide. Pludinot tinti pāri glancētajam papīram, ar sveci attēlotais zīmējums kļuva vizuāli redzams. Process tika uzņemts ar video kameru.

Veikti arī skaņas ieraksti un video montāža, izgatavotas digitālas izdrukas uz planšetes un izveidota prezentācija.

Māras Muižnieces Rīgas Mākslas skola, 2016. gads

Darba autore:	Ilze Rucka, 16 gadi
Darba vadītājs:	Juris Logins
Darba mērķis:	Ar specifiskiem video mākslas izteiksmes līdzekļiem radīt spilgtu un izteiksmīgu vēstījumu, rādot autora personisku skatījumu uz ikdienā sastopamām lietām un parādībām.
Tehnika:	Video
Ilgums:	3 min. 26 sek.

Ieceri ietekmējusi autores reakcija uz pedagoga ieteikumu veidot sižetu par tēmu «Rudens mežā». Filmas scenārijs veidots patstāvīgi, uzklausot pedagoga ieteikumus. Scenārijs un filmēšanas plāns tapa janvārī, filmēšana notika februārī, martā un aprīlī. Filmas montāžai veltīts aprīlis un maijs.

Filmēšana tika veikta kā komandas darbs – iesaistījās draudzene un ģimenes locekļi.

Filmā redzam jaunas mākslinieces pašizpausmes meklējumus, kas realizējušies stilistiski viengabalainā formā, veidojot saistošu stāstu par meklējumiem un atradumiem; skatīšanos, redzēšanu un ar to saistītām izjūtām.

Darba autore:

«Video filmēšanas laikā bija ļoti auksti, koku lapu bija maz, paspēju vēl noķert sniegu, un tad šķita – tas īsti nav mans rudens. Tātad – NeRudens.»

Darbā izmantoti dažādi video filtri, krāsu korekcija un video izspiešanas metodes. Filmēts ar videokameru Sony HDR CX 260 un montēts videomontāžas lietojumprogrammā Adobe Premiere. Filmas garums 3 min. 26 sek.

Jelgavas MMS, 2018. gads

Darba autore:	Adriana Elizabete Lešinska, 15 gadi
Darba vadītāja:	Anda Birģele
Darba mērķis:	Apvienojot dažādas jomas – fotogrāfija, latviešu kultūra un raksti –, parādīt, ka mēs esam neatņemama Latvijas sastāvdaļa, kaut arī mēs visi esam ļoti dažādi.
Materiāls, tehnika:	Saplāksnis, kolāža
Izmērs:	90,5 x 126 cm; 85,5 x 126 cm

Darba autore:

«Veidojot šo darbu, es centos apvienot dažādas jomas, kuras man patīk – fotogrāfija, latviešu kultūra un raksti –, un to, ka man patīk būt kustībā. Diezgan ilgi domāju, kā to visu apvienot. Iedomājos, ka Latvijai šogad paliek 100 gadi, tāpēc varētu darbu veidot Latvijai par godu. Jo kas tad veido Latviju? Latvieši! Kāda jēga valstij bez savas tautas dziesmām, dejām un tradīcijām? Ar šo darbu vēlējos parādīt, ka mēs katrs esam neatņemama Latvijas sastāvdaļa, un lai gan mēs visi esam ļoti dažādi – dažādu gada gājumu, ar dažādām interesēm un viedokļiem, tomēr mūs visus vieno kas kopīgs. Tā ir mīlestība pret savu zemi un mājām. Ja ieskatās, tad gandrīz visi cilvēki fotogrāfijās smaida, jo vēl viens darba mērķis bija dalīties ar pozitīvām emocijām.

Cilvēki šajās fotogrāfijās ir gan mani tuvie un mīļie, gan pavisam sveši, kurus es satiku pirmo reizi. Kopā tika iemūžināti 875 cilvēku portreti, no kuriem aptuveni 100 bija man pazīstami. Manu portretu var atrast kolāžas centrā.

Mani pārsteidza tas, cik daudz cilvēku bija atsaucīgi, atbalstoši un pozitīvi. Daudzi bieži vien saka, ka latvieši ir tāda īgna, malā sēdētāju tauta, taču es tam galīgi nepiekrītu! Interesants fakts – jaunākais šī foto projekta dalībnieks ir tikai dažus mēnešus jauns, taču vecākajai dalībniecei bija 102 gadi. Vēl es uzzināju, ka cilvēki, kuri piedalās sporta pasākumos, ir vispozitīvākie un ka pansionātā dzīvojošie ir visai smaidīgi un atraktīvi. Veicot šo darbu, vislabāk man patika iepazīt cilvēku dažādos dzīves stāstus.»

Mālpils Mūzikas un mākslas skola, 2015. gads

Darba autors:	Valters Rogulis, 14 gadi
Darba vadītājs:	Artūrs Arnis
Mūzikas autors:	Juris Kaukulis
Darba mērķis:	Izveidot animācijas filmu, kas popularizē Mālpili un atspoguļo autora interesi par animāciju.
Materiāls, tehnika:	Plastilīns, animācija, montāža ar digitālo lietojumprogrammu Adobe Premiere
Ilgums:	2 min. 27 sek.

Darba īpašā vērtība ir izvēlētās tēmas – sava novada teikas par Velna torni – iedzīvināšana animācijas filmā. Milzīgais darba apjoms, tehnisku problēmu un neveiksmju pārvarēšana rezultējusies spraigā, īpašas atmosfēras caurstrāvotā stāstā. Autors savā darbā apliecina labu kompozīcijas, krāsu un formas izjūtu, kas izpaužas katrā plastilīnā veidotajā tēlā vai objektā un to kadrējumā. Filmas noskaņu veiksmīgi papildina pedagoga Artūra Arņa balss un novadnieka Jura Kaukuļa mūzika.

Noslēguma darba aizstāvēšanā darbs tika prezentēts skolas vadībai, pedagogiem un skolas biedriem, ekspertam – recenzentam, kurš vērtēja noslēguma darbu.

Animācija izrādīta Mālpils novada pasākumos, redzama YouTube kanālā:

Darba recenzente Aija Zariņa:

«Valtera Roguļa darbā «Velna tornis» mitoloģijas ietekme ir pārliecinoša, rotaļīga un negaidīta ar savu idejas svaigumu un briedumu. Filmas valoda nosacīti fantastiska. Materiālu izmantošana – radoša. Darbs ar ideju – nopietns, ilgs un radošs. Iespaids no darba viegls, negaidīts un gatavs. Autors – talantīgs.»

Darba autors:

«Es izvēlējos uzņemt animācijas filmiņu, jo, kad iepazinos ar šo mācību priekšmetu, tas mani ļoti aizrāva. Ideja par filmas tēmu nāca no skolotāja Artūra Arņa un man tā iepatikās, jo šķita interesanta un noderīga gan sev, gan citiem. Tā kā man ļoti patīk veidot, nolēmu, ka filmu taisīšu no plastilīna. Vislabāk man patika veidot muižas istabu un tās interjeru. Darbietilpīgākais bija tornis, jo tas sastāvēja no daudziem maziem ķieģelīšiem. Tēlu veidošana ritēja raiti, ko nevar teikt par fotografēšanu. Pēc katra kadra nedaudz pabīdot figūras, tās sāka deformēties, jo plastilīns prožektoru gaismā un siltumā sāka kust. Arī torni nācās restaurēt, jo, vienu dienu atnākot, tas bija sašķobījies un nogāzies.

Visas tās neveiksmes darba gaitā ir devušas labu pieredzi, kuras līdz šim nebija.»