Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Mākslas skola, 2009. gads

Iepriekšējais Nākamais

Izvēloties sava darba tēmu, audzēkņi tiek mudināti strādāt jomās, kurās viņi ir darbojušies mācību procesa laikā. Arī daudzveidīgas grafiskās faktūras tiek apgūtas mācību laikā. Tāpēc audzēkne jūtas droši, tās izmantojot sava mērķa sasniegšanai. Iedvesmas avoti vai labie piemēri tiek meklēti virtuālajā vidē. Strādājot pie darba kompozīcijas, klusā daba tiek salikta no reāliem priekšmetiem. Šo priekšmetu formas stilizējot, tās ir vienkāršotas, atklājot izteiksmīgākās detaļas. Nereti forma ietekmē arī faktūras izvēli.

Gatavie darbi pusgadu atrodas ekspozīcijā skolā. Pirms atgriešanās pie audzēkņa uz mājām, tie tiek eksponēti dažādās izstādēs, piemēram, Latgales Kultūrvēstures muzejā – ikgadējā Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Mākslas skolas audzēkņu darbu izstādē.

Darba autore:

«Mākslas skolā man visvairāk patika kompozīcija un zīmēšana. Savā darbā gribēju stilizēt klusās dabas priekšmetus, strādāt ar dažādu grafisku faktūru laukumiem. Darbu izpildīju ar melno tušu. Novienkāršoju klusās dabas priekšmetu formu, sadalīju kompozīcijas laukumu un izvēlējos piepildīt laukumus ar dažādu tumšuma pakāpju faktūrām, saglabājot kontrastaināku priekšplānu.»

Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Mākslas skola, 2018. gads

Iepriekšējais Nākamais

Darba autore:

«Es nodarbojos ar sportu, un mani interesē cilvēka anatomija, kādi mums ir kauli, muskuļi. Es labprāt skatos manas mātes, sporta skolotājas, grāmatas par cilvēka anatomiju, skeleta uzbūvi, iekšējiem orgāniem. Tāpēc man bija interesanti izstrādāt dekoratīvu kompozīciju, kurā ir apvienots cilvēka iekšējais un ārējais izskats.

Es analizēju vairākas mākslinieka Tineidae (Pavlo Storonsky, 1990., Pavlo Storonsky. Ļvova, Ukraina: Žanrs. Deju/elektroniskā mūzika: Albumi, Shadows, Random Signal Analysis. Lights: Ierakstu kompānijas, Tympanik Audio) grafiskās kompozīcijas, meklēju analoģiskus zīmējumus interneta vidē. Cilvēka anatomija un iekšējie orgāni arī ir iedvesmas avoti manai radošajai interpretācijai un dekoratīvajai kompozīcijai.

Darba gaitā izmantoju grafikas izteiksmes līdzekļus – dažāda veida līnijas, štrihus, izstrādāju interesantas grafiskas faktūras, dažādas tonalitātes un formas laukumus. Skicēs es meklēju, kā iekomponēt cilvēka figūru lapā, radoši interpretēju cilvēka iekšējo orgānu siluetus, meklēju izteiksmīgas faktūras, domāju par krāsas izmantošanas iespējām. Modelēju matus ar līnijām, parādīju to kustību. Grafisko kompozīciju papildināju ar sarkanu laukumu aplikāciju.»

Ulbrokas Mūzikas un mākslas skola, 2017. gads

Vērša zvaigznājs zvaigžņu kartē.

Johanna Heveliusa zvaigžņu atlantā (17. gs).

Skices, Vērša zvaigznāja karte.

Vērša zvaigznājs. Zīmējums.

Apvērstie zīmējumi pārnešanai uz linoleja (A5).

Zīmējumi linolejā.

Autore pie saviem darbiem.

Iepriekšējais Nākamais

Darba autore:

«Mana darba tēma ir zvaigznāji. Tā ideja ir parādīt, ka no kaut kā labi zināma un atpazīstama var izveidot kaut ko jaunu un nebijušu. Es izmantoju zvaigznāju attēlus, tādus, kādi tie redzami zvaigžņu kartē, lai izveidotu jaunus attēlus pēc saviem principiem.

Jau senatnē astronomi ievēroja, ka spožu zvaigžņu nav nemaz tik daudz. To sagrupējumos viņi ieraudzīja atpazīstamas figūras un nosauca par zvaigznājiem. Zvaigznājs ir debess sfēras apgabals ar noteiktām robežām, kurā ietilpst visi tajā esošie objekti. Visa debess ir iedalīta 88 zvaigznājos. Zvaigznāji ir sagrupēti zvaigžņu kartēs, kas palīdz vieglāk atpazīt zvaigznes. Cilvēki kopš seniem laikiem tās izmantojuši ceļa virzienu noteikšanai. Zvaigznājiem tika doti mītisku dzīvnieku un leģendāru varoņu vārdi, mākslinieki zīmēja zvaigžņu atlantus, kuros attiecīgā zvaigznāja aprises veidoja šo varoņu un dzīvnieku tēli. Pašas zvaigznes attēloja ar apļiem, un, jo lielāks ir aplis, jo spožāka ir zvaigzne.

Izmantojot tikai vispārīgi pieņemtos zvaigžņu attēlu apļus jeb zvaigznes, es izveidoju savu, abstraktu zvaigznāju izskatu. Mani attēla veidošanas principi – savienoju visus apļus ar taisnām, tievām līnijām, kuras šķērso viena otru, veidojot nelielu 3D efektu un blīvumu starp līnijām.

Manuprāt, interesantāk ir aplūkot darbu, ja tas saistīts ar pašu skatītāju, tāpēc es izvēlējos 12 zodiaka zvaigznājus, jo gadā ir 12 mēneši, un katrs cilvēks ir dzimis kādā no tiem, un katram ir sava zodiaka zīme. Manos darbos katrs cilvēks varēs saskatīt kaut ko citu, jo tie ir abstrakti attēli un arī eksponēt tos var jauktā kārtībā.

Noslēguma darbu gribēju realizēt kādā no grafikas tehnikām. Izvēlējos linogriezumu, jo man ļoti patīk šī tehnika. Man patīk pats darba process un tas, cik vērtīgs man šķiet rezultāts, ja es to esmu darījusi pati savām rokām. Šajā darbā vajadzēja ieguldīt daudz spēka un laika.

Linogriezums ir arī vispiemērotākā tehnika, lai varētu izgriezt taisnās līnijas un apļus.

Lai savu darbu realizētu, es daudz skicēju, līdz katram zodiaka zvaigznājam atradu visinteresantāko veidolu. Tad pārzīmēju visus 12 attēlus uz gaismas galda, izgriezu visus zīmējumus linolejā un veidoju novilkumus, izmantojot grafikas presi. Novilkumus veidoju ar melnu eļļas krāsu uz dzeltenīgi balta papīra (A3). Klišeju izmērs ir neliels (A5), lai darbi izskatītos smalkāki.

Šī darba veidošana man bija kā izaicinājums, jo sākumā nebija pārliecības, ka visu paspēšu un izdarīšu atbilstoši savai iecerei. Esmu apmierināta ar savu darbu, jo esmu to paveikusi tā, kā biju iztēlojusies. Izstrādājot nobeiguma darbu, esmu ieguvusi lielāku pieredzi linogriezuma tehnikā, zināšanas par zvaigznājiem, kā arī lielāku pieredzi patstāvīgā darbā.»

Tūlīt pēc darba aizstāvēšanas radās ideja par Paulas grafikas darbu cikla izmantošanu kalendāra veidošanai. Tā kā 2019. gadā skolai ir 20 gadu jubileja, tas šķita piemērots notikums arī kalendāra izveidei. Tas tiks dāvināts gan audzēkņiem, gan skolas absolventiem, skolotājiem, viesiem, kolēģiem un atbalstītājiem.

Jelgavas Mākslas skola, 2016. gads

Iepriekšējais Nākamais

Darba autors:

Īss darba satura apraksts. «Sākoties februārim, ziemas pēdējam mēnesim, Jelgavas Mākslas skolas 7. klašu dzīvēs ienāca tāda lieta, ko mēdz dēvēt par diplomdarbu. Pats par sevi saprotams, arī es nebiju izņēmums, tāpēc, februārim sākoties, uz Mākslas skolu nācās doties trīsreiz nedēļā. Kad uz darba galda tika sagatavoti materiāli – tuša (brūnā, melnā), ota un papīrs, tad atlika vien atrast kādu modeli, kas spētu atvēlēt vismaz 15 minūtes no sava dārgā laika, lai es, kā jau jebkurš normāls Jelgavas Mākslas skolas 7. klases audzēknis, kurš vēlas veidot noslēguma darbu, spētu attiecīgi uzskicēt šo cilvēku, neatkarīgi no tā, vai tas bija skolēns, skolotājs vai pat kāds no skolas personāla.»

Materiāli, izmēri. «Runājot par izmēriem, varu uzsvērt to, ka tie pavisam noteikti ir dažādi, proti, es vienkārši nevaru nosaukt vienu konkrētu savu darbu izmēru. Tie vienmēr bija atšķirīgi, gluži tāpat kā manu darbu saturs un materiāli, ar ko darbs ticis veikts. Darbus esmu skicējis gan ar melno, gan brūno tušu uz parastā papīra, tonēta papīra un citiem.»

Tēmas izvēle. «Man vienmēr patikusi skicēšana. Pat tad, kad šis mācību priekšmets nebija obligātais priekšmets 5. klasē, es tik un tā gāju un skicēju cilvēku figūras (to cilvēku, kuri ar mani atradās vienā telpā, saprotams). Spilgti atceros 2016. gada janvāra mēnesi. Tieši tad lauzīju galvu par to, kur gan man un pie kuras skolotājas man tieši doties un sākt strādāt pie mana noslēguma darba. Izlēmu par labu skicēšanai, jo uzskatīju, ka tas ir vienīgais, kas man labi padotos. Iespējams, kādam liekas, ka skicēšana ir kaut kas viegls un pats par sevi saprotams – varbūt daļēji tā arī ir, taču nevaru nepiebilst, ka arī skicēšana dažreiz prasa milzīgu koncentrēšanos…»

Darba procesa apraksts. «Parasti viss notika tā – es nācu uz Mākslas skolu trīsreiz nedēļā – pirmdienās, otrdienās un ceturtdienās. Tikko biju ienācis pa kabineta durvīm, skolotāja laipni pasveicināja un norādīja, kur šodien darbs tiks veikts (katru dienu darba norises vieta mainījās). Tad, sagatavojot materiālus, ar kuriem strādāt pie sava darba, nācās atrast kādu «modeli» – cilvēku, kurš, kā jau iepriekš teicu, nepažēlotu dažas minūtes, lai savukārt es sasniegtu sev vēlamo rezultātu.»

Secinājumi. «Noteikti neteikšu, ka tas bija kaut kas neizdarāms vai kaut kas tāds, kas nāktos tikai caur stingri sakostiem zobiem, asinīm un sviedriem. Neapgalvošu arī to, ka bija ļoti viegli – dažreiz tas prasīja nelielu piepūli, bet vienmēr darbs no manis prasīja pastiprinātu uzmanību un koncentrāciju.»

Skolotājas stāsts:

«Kristiāns Sīlis ir puisis, ko mūsu skolas viss kolektīvs atcerēsies vismaz tikpat labi kā nostāstus par Lennebergas Emīlu. 5 gados, ko viņš periodiski vadīja mūsu skolā, esam piedzīvojuši tik koša spektra radošo nedarbu klāstu, ka, iespējams, pati A. Lindgrēne būtu varējusi pasmelties idejas savu rakstu darbu spriedzes iekrāsošanai.

Bet pilnīgi visas Kristiāna ārišķīgās izpausmes kardināli izmainījās, kad noslēguma darbā atbalstījām viņa ideju skicēt savus klasesbiedrus. Jaunietis, kuru iepriekš stundās bija ilgi un mokoši jāpierunā strādāt, atrada motivāciju regulāram, sistemātiskam darbam un galarezultātā pabeidza skolu ar vairākiem simtiem skiču (no kurām 17 tika izliktas aizstāvēšanā). Tajās, skicējot savus klasesbiedrus, viņš pakāpeniski panāca gan vizuālu, gan emocionālu līdzību. Tas bija pārsteigums pilnīgi visiem un pierādījums tam, ka process mākslā un mākslas izglītībā ir vissvarīgākais.

Organizējot interešu izglītību skicēšanā, nākotnē plānojam rast iespēju bērniem pastrādāt kopā ar pieaugušajiem māksliniekiem, lai veidotos interesanta pieredzes apmaiņa un šķiltos jauna veida pieredze, nojaucot vecuma atšķirības un skolotājs/skolēns apnicīgās lomas.»