Rasa Jansone ir studējusi glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā un to uzskata par sev tuvāko mediju: “Pārsvarā strādāju gleznojot. Esmu vairākkārtīgi piedalījusies arī vides mākslas simpozijos, kā arī izmēģinājusi roku cīņā ar trešo dimensiju nelielas formas tēlniecības darbos.” Rasas Jansones radītie mākslas darbi ir emocionāli piesātināti un daudznozīmīgi, tos nevar nepamanīt ļoti atklātās un tiešās mākslas valodas dēļ – spēcīgs, ekspresīvs triepiens gleznās, asprātīgi izvēlēti objektu salikumi instalācijās, ļoti personīgu izjūtu pārvēršanās mākslas tēlos. Rasas Jansones māksla stāsta par viņu pašu, viņas dzīvi, ikdienu, šaubām, spēku un nogurumu. Tomēr tas nav ikdienišķi, bet izvēršot tēmu emocionāli piesātinātā un daudznozīmīgā pakāpē, ļaujot skatītājam spoguļoties un justies sadzirdētam, sasildītam un saprastam.

Mākslas darbs stāsta par Dievmātes Madonnas jeb Jaunavas Marijas sarežģīto dabu. Madonna ir pretrunīgs tēls. Viņa vienlaikus ir un nav tāda pati sieviete kā jebkura cita. Nevainīgas sievietes krūts piens spēj pabarot Dieva dēlu Jēzu un caur to simboliski arī visus kristiešus. Tas nu reiz ir kas tāds, ko nekad nespēs neviena cita sieviete. Viens no Marijas pagodinājumiem katoļu baznīcā ir Mūsu Piena Kundze. Marija nosaka nesasniedzamu svētās mātišķības standartu – tas ir skaists, smags un var apdedzināt. Tomēr Marijas spēks ir stingri pakārtots augstākam vīrišķajam spēkam – Dievam. Bez Dieva tā Kunga plāniem attiecībā uz Jēzu nebūtu pašas Marijas stāsta. Veids, kā Rasa Jansone analizē Madonnas tēlu, skaidri parāda to, kā māksliniece strādā – uzdodot jautājumus un meklējot atbildes tēmās, kas vairumam cilvēku šķiet pašsaprotamas un neaizskaramas.