Māksliniece Inga Meldere dzīvo un strādā Helsinkos. Studējusi Latvijas Universitātē mākslas pedagoģiju, pēc tam Latvijas un Somijas Mākslas akadēmijās dažādus mākslas veidus. Ingu interesē mākslas darbi, kas radīti pagātnē, iespējams, saglabājušies tikai fragmentu un nostāstu veidā. Viņa ar pietāti un ļoti detalizēti pēta izvēlētos ierosmes avotus, prasmīgi savij kopā kolektīvās atmiņas fragmentus, pagātni un mūsdienas. Ingas Melderes darbus nereti papildina mākslas vēstures citāti un izdomāti tēli. Māksliniece strādā ļoti atšķirīgos formātos, sākot no miniatūrām glezniņām līdz pilsētvides objektiem un procesuālām mākslas formām, nereti pati uzturoties savas izstādes ekspozīcijā, lai sarunātos un sadarbotos ar skatītājiem.

Māksliniece darbu “Braunijs no Bruņinieku ielas” veltījusi gan pilsētas koka arhitektūras vēsturei un restaurācijai, gan dialogam ar iesaistītajiem ielu mākslā un grafiti kustībā. Par braunijiem rīdzinieki mēdz dēvēt neapdzīvotas koka mājas pilsētas centrā, kurām kārtībā tiek uzturēta tikai fasāde. Šādas ēkas nākas regulāri pārkrāsot, kas ir vienkāršākais veids, kā īpašniekam palikt nesodītam par daža garāmgājēja nelegāli atstātu uzrakstu vai zīmējumu uz nama sienām. Brūna grīdas krāsa kā lētākā un iecienītākā opcija šos pamestos namus padara vēl uzkrītošāk skumīgus. “Brauniji” aktualizē jautājumu par neizmantotu kultūrtelpas atmiņu potenciālu pilsētvides labiekārtošanā, par cilvēku atbildību jēdzīgi izmantot iepriekšējo paaudžu radīto. Inga Meldere skaidro: “Nedaudz amizanta šķita ideja – vai visi iedzīvotāji, kuri kādreiz dzīvojuši namiņā, paši nevarētu būt bijuši bruņinieki? Tāpēc izmantoju atsauces uz viduslaiku un agrīnās renesanses mākslu. Zirgi, balts sermulītis, kas simbolizē – labāk mirt nekā sacūkot savu glauno kažoku –, un augšāmcēlušos nokauto bruņinieku dejas, jau skeletu izskatā. Ēkas frontonā ir iemitinājies sikspārnīša tēls. Mums šķita cilvēcīgi un dabiski to ielikt tieši tur, jo sikspārņi dzīvo bēniņos.”