Arturs Bērziņš ir viens no savdabīgākajiem Latvijas laikmetīgās mākslas pārstāvjiem ar tikai sev raksturīgu domāšanas veidu un īpaši izkoptu zīmējuma-gleznojuma tehniku. Arturs ir studējis Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņa pamatmetode mākslā ir pētniecība – iedziļināšanās nozīmīgos jautājumos līdz pašiem dziļumiem. Mākslinieks vadās pēc atziņas, ka māksla cilvēkam ir realitātes filtrs. Arturu interesē filozofijas klasika. Sērijas „Patīknepatīkamība” zīmējumi ir papildināti ar filozofiskiem tekstiem no Platona, Aristoteļa, Vitgenšteina u. c.. Taču šie zīmējumi nav ilustrācijas filozofiskām teorijām, bet gan atspoguļo filozofisko domāšanu ar vizuālās izteiksmes līdzekļu palīdzību vai filtrē to. Skatītājam, pirmo reizi ieraugot Artura Bērziņa mākslas darbus, tie var šķist vienkārši, tomēr iedziļinoties tajos atklājas plaša telpa domām.

Pats mākslinieks Arturs Bērziņš par šī mākslas darba radīšanas procesu saka šādi: “Kants uzskatīja, ka dvēsele ir iekšējās sajūtas priekšmets. Tam veltīts šis darbs. Septiņas dienas zīmēju kvadrātu. Bija nolemts, ka tā malām jābūt 7 cm garām. Izmantoju tikai “iekšējo sajūtu”. Katru dienu aizklāju uzzīmēto figūru. Septiņas dienas pirms pētījuma un pētījuma laikā nelietoju lineālu”.

Savukārt par mākslas darba pamatideju Arturs Bērziņš raksta: “Novērojama vienprātība, ka dvēsele eksistē. Tāpat konstatējama vienprātība par tās neredzamību. Tā tikusi dažādi aprakstīta. Apraksti ņemti kā attēli, kā ierosinājums pētījumiem, kā ierosinājums domām. Fokusā bija jautājums – kā dvēsele spējusi parādīties dažādiem cilvēkiem. Darbi ir par dvēseli kā iekšējo sajūtu. Par tās labāko attēlu. Par to kā smalkām daļiņām. Par tās līmeņiem. Par to kā dvašu. Par to kā dvēsele izzina pasauli. Par tās dziļumos apslēptu mākslu”.