Baiba Sprance ir studējusi glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņas aizrautība ir krāsu valoda un risinātās tēmas mākslā saistītas ar to realitātes daļu, kas ir daudz plašāka, ar smalkāku struktūru un kustīgāka par cilvēka uztverei pieejamo – tā ir enerģija, kas tikai daļēji ir acīm saredzama, vairāk izjūtama gan ķermeniski, gan ar prātu, gan emocionāli, tieši tāpēc krāsās tulkojama, tikai rūpīgi iedziļinoties. Baibu Spranci glezniecībā interesē gaisma – tās vieliskums, plūsma un iedarbība uz apkārtējo pasauli, piemēram, uz ūdens virsmu, mežu un stiklu, tos izgaismojot un atdzīvinot. Tāpēc, gluži likumsakarīgi, viņa pēta sauli – gaismas radītāju, izstarotāju ar milzīgu ietekmi uz visu esamību. Māksliniece tēmas izvēlas subjektīvi, pievēršas tam, kas viņu uzrunā. Viņa stāsta, ka tas ir līdzīgi kā ar cilvēkiem, kurus, sastopot pirmo reizi, uzreiz var sajust, kurš varētu kļūt par draugu.

Baibas Sprances gleznotie saulrieti ir kā cilvēku portreti – katrs atšķirīgs. Saule ir atrodas gleznas centrā, ap to – aktīvi virmojoša rotācija un zemāk – mirguļojoši zibšņi un atspīdumi. Māksliniece attēlo apžilbuma sajūtu, kas cilvēkam rodas, skatoties rietošā saulē. Izvēlēts savstarpēji konkurējošu krāsu salikums, kas balstīts nevis formālos likumos, bet mākslinieces subjektīvās izvēlēs, meklējot veidu, kā attēlot spēcīgu enerģiju.

“Apzināšanās, ka saules spēcīgā gaisma tiešā veidā nav attēlojama, mani atbrīvo, padarot gleznošanu par spēli, kurā mēģinu noķert izjusto, skatoties saulē”, raksta Baiba Sprance.