Zaiga Putrāma ir māksliniece, kura periodiski maina mākslas veidus un tehnikas. Zaiga Putrāma studējusi tekstilmākslu Latvijas Mākslas akadēmijā, bet strādā dažādās tehnikās, ko vieno materialitātes izjušana. Sākumā tas bija tekstils, tad metāls, stikls, bet pēdējos gadus akvareļi. Māksliniece stāsta, ka starp šiem posmiem aizvien ir bijuši īsāki un garāki samulsuma, tukšuma, izmisuma un atklājumu starpposmi. Zaiga Putrāma pati par to ir brīnījusies un mēģinājusi izprast šo radošo dinamiku – kāpumus un kritumus, intensīvas enerģijas un iedvesmas trūkuma periodus. Kādēļ vienā brīdī notiek tā, ka vairs nav iespējams turpināt aust vai vīt metālus, kas iepriekš tik ļoti aizrāvis, bet viss ir jāpārtrauc un jāatrod cits veids? Paaugstināts jūtīgums ir tēma, ko Zaiga Putrāma risina gan savos izsmalcinātajos un tikai šķietami vienkāršajos mākslas darbos, gan piedāvājot konsultācijas līdzīgi domājošiem un jūtošiem cilvēkiem.

Zaiga Putrāma pēdējā laikā glezno liela izmēra akvareļus – visus ar vienu nosaukumu „Saules satiekas”. 2020. gadā viņa bija sarīkojusi izstādi “Cilvēki pamana, kā saules satiekas”. Katrā liela izmēra akvarelī redzama divu maigu apļu sastapšanās. Ilgi skatoties gleznās, var sajust sadures vietu intensitāti. Vienā gleznā sauļu sastapšanās ir atsvešināta, citā – sasprindzināta, vēl citā – apļi ir saplūduši kā ūdens vai savstarpēja enerģētika. Savos darbos māksliniece pēta satikšanās spēku.