16 / 43

Sarmīte Māliņa

panel

Sarmītes Māliņas instalācija “Asaras

Telpā novietotas vien divas ovālas formas, kas veidotas no sārta stikla, melnos granīta podestos, kuros iegravēti teksti "ES" un "PUĶES".

Sarmīte Māliņa ir māksliniece, kuras darbi ir lakoniski, precīzi un izsmalcināti, pārsteidzoši un līdzpārdzīvojumu raisoši. Objekti, instalācijas un ar tiem saistītas performances raksturo viņas daiļradi nu jau vairāku gadu desmitu garumā. Tie izceļas ar asprātīgu, atklātu vēstījumu, kam pakārota formāta, izteiksmes līdzekļu un izmantoto materiālu izvēle un to apvienošana. Sarmīte Māliņa studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas (tagad to sauc par funkcionālo dizainu) nodaļā. Iespējams, ka tieši dizainera profesijas pārzināšana rosinājusi mākslinieci brīvi apvienot visdažādākos materiālus, fokusējoties uz galveno – skaidru ideju un precīzu vēstījumu. Paralēli mākslas projektiem Sarmīte Māliņa strādā grafikas dizaina jomā viņas stils, veidojot plakātus, žurnālu un grāmatu noformējumu, ir spilgts, asprātīgs, un tie izceļas citu izdevumu vidū.

Rozā asaras ir simbols tam, ka laikmetīgajā mākslā drīkst uzvesties tā, kā uzvedas mūziķi, sacerot dziesmas par mīlestību”, raksta izstādes kurators Tomass Pārups. Sarmītes Māliņas izkoptā pieeja formai, izmantojot tekstus, lakoniskas līnijas un izteiktu materiālu pretstatu, ir drīzāk līdzīga dizainam vai laikmetīgās mākslas vēsajam” virzienam. Turpretī saturs ir tiešs kā rokenrols – nemaz nav tik grūti atšķirt īstas jūtas no neīstām un krāpties nemaz nav iespējams.

Asaras ir maigas, caurspīdīgas. Robeža starp smago, melno marmoru un trauslo stiklu veido saspēli, kas norāda uz patiesību. Lietas ir trauslas. Liekas, stikls, kas novietots marmorā, varētu turēties nekustīgs simtiem gadu, taču vienā elpas vilcienā tas var sašķīst gabalos.” (Tomass Pārups)

Pati māksliniece saka: Man tā radīšana arī nemaz nenāk tik viegli. Piemēram, uztaisīt akvareli man ir tikpat sarežģīti kā uztaisīt objektu. Man galvā ir jānoskalda viss liekais. Es nevaru vienkārši paņemt otu un pludināt krāsas”. (Sarmīte Māliņa intervijā “Ābeļzieds pret granītu”)