Voldemārs Matvejs ir 19. un 20. gs. mijas mākslinieks un modernisma mākslas teorētiķis. Viņš dzīvojis Rīgā un vēlāk Sanktpēterburgā. Voldemāra Matveja (ar pseidonīmu Voldemārs Markovs) mākslas darbi un sarakstītie teksti brīnumainā veidā nenoveco, iespējams, tāpēc, ka runā par mākslas būtību, par pašu tās esenci. Voldemārs Matvejs vispirms zīmēšanu un gleznošanu mācījies Rīgā, pēc tam Pēterburgas Mākslas akadēmijā. Par padziļinātas intereses un izpētes objektu Matvejam kļuva mākslas daudzveidība, viņu interesēja universālas tēmas, dažādu kultūru, piemēram, Āfrikas, Okeānijas, Ķīnas māksla, pagātne, tagadne un nākotne. Viņš gleznoja, fotografēja un rakstīja. Mākslinieks dzīvoja ar vērīgu skatu nākotnē, viņš visu mūžu centies izprast, kāda būs nākotnes māksla. Voldemāra Matveja aktīvā dzīves pozīcija, neremdināmā izziņas kāre un spēcīgā intuīcija spēcina un iedvesmo mūsdienu un, jādomā, arī nākotnes jaunos māksliniekus.

Mākslas zinātniece Tatjana Kačalova par šo darbu raksta šādi: “Viņš (Matvejs) tiecās nevis apliecināt etnogrāfisko precizitāti, bet gan radīt atbilstošu, romantiski saistošu ietvaru savam priekšstatam par pagātni, (..) tuvojoties netveramām parādībām, izmantoja līgano tēlu izpausmei bālu toņu un matētas faktūras gleznieciskos efektus, kas ļāva pārveidot realitāti un vedināja uz neikdienišķu mērķu un izjūtu nojausmu.”