1. Asamblāžas veidošana

• Pedagogs aicina audzēkņus paskatīties apkārt, kādi materiāli, priekšmeti ir pieejami.

• Tiek veidota kopīga diskusija par to materiālu daudzveidību, no kuriem iespējams izveidot asamblāžu. Individuāli vai grupā tiek veidota asamblāža.

Piemēri:

2. Pārrunas un diskusijas par dadaismu / refleksija par uzdevumu

• Pedagogs aicina audzēkņus izteikt savu viedokli par to, kas ir dadaisms. Visi kopīgi nonāk pie skaidrojuma.

• Audzēkņi kopā ar pedagogu pārrunā, vai veidojot asamblāžu tika domāts analītiski un par kompozīcijas principiem, vai arī izdevās ļauties brīvai, radošai darbībai.

”Dadaisms ir viens no avangarda mākslas virzieniem, kura estētisko bāzi raksturo pilnīga mākslas tradicionālo noteikumu noraidīšana, anarhiskas izpausmes, nihilisms, spēle, nejaušība, ironija, nenoteiktība, naids pret visu sastingušo un nekustīgo. Dadaisti pārveidoja priekšstatus par to, kas ir literatūra un māksla, radot antiliteratūru un antimākslu.”, skaidrots Nacionālajā enciklopēdijā.

Hannas Kohas kolāža

*1916. gada 5. februārī Cīrihē durvis vēra Cabaret Voltaire: izveidojās mākslas kustība Dada. Šī kustība iestājās pret iedibinātajām mākslas pasaules konvencijām un pauda riebumu pret Pirmā pasaules kara šausmām. Šajā jaunajā, provokatīvajā mākslinieciskajā formā tika izmantoti neparasti paņēmieni, piemēram, kolāžas, reljefi un montāžas, kā arī izrādes, kas apvienoja deju, teātri, mūziku un dzeju.

*Piemērs: Dzejnieka Gijoma Apolinēra iespaidā rumāņu dzejnieks Tristans Cara eksperimentēja ar vizuālo dzeju, cenšoties attīstīt sinkrētisku mākslas veidu: tiek atmests lineārais dzejoļa rakstīšanas un lasīšanas veids; tā vietā teksts kļuva par formu.

Kaligramma 1916./1959. Autors: Tristans Cara

1. Priekšmetu fotosesija

• Pedagogs aicina audzēkņus apskatīt savas somas saturu un izvēlēties, kuri priekšmeti tiks fotografēti.

• Pedagogs skaidro uzdevuma nosacījumus: darbs jāveic pāros, sadalot pienākumus. Viens no audzēkņiem veido telpisku kompozīciju, bet otrs izdomā un uzraksta nosaukumu. Pēc kompozīcijas un nosaukuma izveides uzsāk fotografēšanu.

• Visi kopā apskata sižetus un diskutē, vai tos varētu izmantot kā ierosmes avotu stāstam, komiksam, animācijai.

2. Kompozīcijas principu attēlošana

• Pedagogs pirms stundas ir sagatavojis lapiņas ar kompozīcijas principiem. Audzēkņi katrs izlozē vienu kompozīcijas principu.

• Audzēkņi kopā ar pedagogu pārrunā izlozēto vārdu jēgu un sakārto priekšmetus tā, lai tie attēlotu izlozēto kompozīcijas principu.

Piemēri:

TĒLS UN KOMPOZĪCIJA: diskutē par iespējām veidot drauga portretu, attēlojot to citādi – iekļaujot krāsas, lietas, notikumus, sajūtas un asociācijas. Visi kopā pārrunā, kādas bija emocijas, zīmējot portretu neierastā veidā.

Piemēri:

Šie uzdevumi ir domāti kā ierosmes uzdevumi, rosinot atvērtību un ļaušanos radošiem eksperimentiem. Vērtēšanas kritēriji netiek piemēroti.

ASAMBLĀŽA: audzēkņi kopā ar pedagogu pārrunā, vai, veidojot asamblāžu, tika domāts analītiski un par kompozīcijas principiem, vai arī izdevās ļauties brīvai, radošai darbībai. Diskutē, kā šos darbus varētu attīstīt, pārveidot vai konkretizēt vēstījumu.

KOMPOZĪCIJAS PRINCIPU IEPAZĪŠANA: visi kopā pārrunā fotosesijās izveidotos sižetus, un diskutē, vai tos varētu izmantot kā ierosmes avotu stāstam, komiksam, animācijai.

TĒLS UN KOMPOZĪCIJA: visi kopā pārrunā, kādas bija sajūtas, emocijas vērojot un zīmējot no neierasta aspekta, zīmējot portretu ne tā kā ierasts. Diskutē, ar ko asociējas “draugs” – krāsas, lietas, notikumi, sajūtas un visas asociācijas veido pavisam citu portretu bez portreta.