• Audzēkņi kopā ar pedagogu pārrunā, kas ir plakāts. Vai tas ir informācijas vēstītājs? Plakāta autora viedokļa paudējs? Kas vēl? Apdomā un pārrunā, kā varētu vizualizēt informāciju – ar tekstu, ar skaitļiem, ar dažādiem vizuāliem izteiksmes līdzekļiem. Kā varētu nodot ideju vai vēstījumu, ja ir aizliegts runāt?

• Visi kopā iepazīstas un pārrunā dažādus piemērus no Latvijas plakātu vēstures.

“Plakāts Latvijā” ir grāmata, kurā aptverta plakātmākslas vēsture Latvijā. Tekstu autores: Ramona Umblija, Janīna Kursīte un Edīte Tišheizere.

Latvijas plakāti, 20. gadsimta 70.–80. gadi

Plakātlaiks. Kanons un individualitāte

Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā 2018. gadā tika atklāta mākslas zinātnieces Ramonas Umblijas kūrētā plakātu izstāde “Plakātlaiks. Kanons un individualitāte”. Trīsdesmit divos plakātos, izcilāko 20. gadsimta 70. un 80. gadu meistaru darbos, tā atspoguļos Latvijas kultūras kanona vērtības.

“Pirms pāris desmitgadēm negaidītu un neoficiālu vizuālu informāciju plakāts mums piespēlēja publiskajā telpā – uz ielas, interjeros. Sabiedrība tika uzrunāta tieši – uz TU. Plakāta valoda ir skaļa, reizēm tā klaigā, reizēm – smīn vai koķetē, nekautrējas uzdot jautājumus un atgādināt par problēmām, kuras ikdienība nemīl. “Plakātlaiks”, vienkopus eksponējot tā laika spilgtāko plakātu piemērus un reizē atspoguļojot tā laika karstos jautājumus, ir viens no Latvijas kultūras vērtību sistēmas turētājiem!” mākslas zinātniece Ramona Umblija.

Foto: I. Leismane

Uzdevums izstādē Apskatīt izstādi. Izvēlēties 3 plakātus un aprakstīt to vēstījumu. Prezentēt izvēlētos plakātus, atbildēt uz jautājumiem.

• Audzēkņi veido ideju lapu “domu zirnekli” – tās centrā raksta vārdu “cilvēks” un papildina ar vārdiem.

• Padod lapu blakus sēdošajam, kurš pieraksta savas domas un asociācijas.

• Kad ideju lapa nonāk atpakaļ pie autora, tad katrs audzēknis iepazīstas ar citu audzēkņu asociācijām un izraksta no lapas 5–10 svarīgākos atslēgas vārdus.

• Visi kopā diskutē par atslēgas vārdiem un kombinē tos, lai definētu savas idejas plakātiem.

Piemēri:

• Audzēkņi svarīgākos vārdus un jēdzienus pārvērš zīmējumos, simbolos. Visi kopā pārrunā, kas ir simbols. Vai tas ir vizuāls attēls, kas runā bez vārdiem? Ko tas vēsta? Tiek minēti piemēri.

• Audzēkņi skicē un vizualizē, kā šie simboli vai tēli tiks izkārtoti laukumā, kā efektīvāk paust savu ideju, kādus izteiksmes līdzekļus izmantot, ar ko uzrunāt skatītāju (ar krāsu, ilustrāciju, simboliem, tekstu, līniju, laukumu utt.).

• Audzēkņi veiksmīgākās plakātu skices pārrunā ar citiem audzēkņiem, lai novērtētu idejas skaidrību, un izvēlas visveiksmīgāko piedāvājumu.

Piemēri:

• Audzēkņi veido kopējo plakāta kompozīciju, izmantojot attēlus no žurnāliem, lai paspilgtinātu savu ideju / vēstījumu.

• Izdomā saukli un skicē teksta izvietojumu, lai tas iederētos plakāta koncepcijā un būtu nolasāms.

• Izstrādā darbu – griež, līmē, aplicē. Pievērš uzmanību praktiskā darba izpildījuma kvalitātei.

Piemērs (vairāk piemērus iedvesmai var aplūkot nākamajās lapās):

Plakāta idejas pamatā citāts no žurnāla “VISS ir galvā”

• Visi kopā pārrunā un vienojas, kā eksponēt izgatavotos plakātus.

• Tiek veidota izstāde un eksponēti plakāti.

• Katra darba autors izstāsta sava plakāta ieceri un vēstījumu, atbild uz jautājumiem. Komentē plakātu izstādes eksponēšanas ieceri un rezultātu.

• Nobeigumā audzēkņi izsaka secinājumus par šo uzdevumu kopumā.